SVĒTĀ JĀZEPA LIELI SVĒTKI – 19. III 2024.

M

Dārgie Kristū!
Mēs cenšamies, lai katru mēnesi Dieva priekšā tiktu aiznesta īpaša Rožukroņa lūgšana. Tagad mēs tuvojāmies SVĒTĀ JĀZEPA, V. J. MARIJAS LĪGAVAIŅA LIELAJIEM SVĒTKIEM.
(19. III 2024.). Pulcēsimies ap šo lielo Dieva svēto, lai mēs kopā ar Viņu slavētu Dievu un izlūgtu vajadzīgas žēlastības sev pašiem, mūsu tuviniekiem, Baznīcai un pasaulei. Šajā dienā, vakarā ir paredzēta sekojošā lūgšana: 

Atvērt > 

 

Seminārs katehētiem, priesteriem, lajiem

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūts piedāvā

→ Seminārs katehētiem, priesteriem, lajiem – 23.03.2024 ←

 

Sadrerināto vakars (13.03.2024.)

(lai palielinātu, jāuzspiež bildi) 

 

Vissvētākā Sakramenta Adorācija

Otrdienās un  ceturtdienās plkst.17.00 pirms vakara Svētās Mises
izmantosim iespēju, lai pavadītu Svēto Stundu Kunga klātbūtnē.

Foto: Josh Applegate, Unsplash

 

Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcas fasādes atjaunošana

Ikšķile ir īpaša vieta latviešu tautai  – tieši šeit 12. gadsimtā ar misionāra, pirmā Ikšķiles bīskapa svētā Meinarda starpniecību sākās lībiešu evaņģelizācija. Tādēļ šī vieta ir pelnījusi sevišķu uzmanību.

Atvērt > 

 

Nedzimušo bērnu garīgā adopcijā

 

Mūsu Dievs ir dzīvības devējs un dzīvība ir pamatvērtība visam pārējam. Tomēr kā norāda daži avoti (piemērs), katru gadu cilvēki nogalina ap 56 000 000 (56 miljoni) nedzimušo (un nevainīgo) bērnu, tādēļ ir vienmēr aktuāls piedāvājums: pieņemt nedzimušo bērnu garīgajā adopcijā. To var izdarīt jebkura dienā, pat privāti mājās, lūgšanā Dieva priekšā. Tomēr īpašā diena, kad ir ieteicams pieņemt nedzimušo bērnu garīgajā adopcijā, ir katru gadu svinēta diena, proti:  KUNGA PASLUDINĀŠANAS lieli svētki (25. marta). Šajā dienā svinam Jēzus Kristus, Dieva Dēla, iemiesošanās Vissvētākās Jaunavas Marijas klēpī noslēpumu. 

Atvērt > 

 

Svētku kārtība augustā 2022

 

Kristus piedzimšanas svētki un Jaungads Ogrē un Ikšķilē

 

Oktobris – Rožukroņa mēnesis

 

Atskats uz Sv.Meinarda svētkiem Ikšķilē un Bīskapa Meinarda ielas plāksnes iesvētīšanu

Zemāk redzams Dzintras Dzenes raksts avīzē “Ogres vēstis visiem” par Svētā Meinarda svētkiem Ikšķilē š.g. augustā un par priecīgo notikumu – Bīskapa Meinarda ielas plāksnes iesvētīšanu, ko veica Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis.

Atvērt > 

 

Smilšu iela Ikšķilē pārdēvēta par Bīskapa Meinarda ielu

Dzintra Dzene, “Ogres Vēstis Visiem”

Ikšķiles novada pašvaldībā pagājušā gada nogalē saņemts Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes iesniegums ar lūgumu pārdēvēt Smilšu ielu Ikšķilē par Bīskapa Meinarda ielu, jo Meinards ir pirmais zināmais katoļu misionārs Līvzemē un pirmais Ikšķiles bīskaps. Īsi pirms valsts svētkiem, 29.aprīļa Ikšķiles novada domes sēdē, deputāti ap balsu vairākumu nolēma apmierināt draudzes lūgumu un Smilšu ielu Ikšķilē pārdēvēt par Bīskapa Meinarda ielu.

Atvērt > 

 

Izmaiņas Lieldienu dievkalpojumos Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcā 2020. gadā

 

Emausas tālruņa līnija

 

Lielā Gavēņa Rekolekcijas

 

Jau piecus gadus Ogrē – tradicionālā latīņu Svētā Mise

“Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas iepriecina manu jaunību”. Ar šādiem psalma vārdiem latīņu valodā jau septīto gadu Ogres Sv. Meinarda katoļu draudzes baznīcā reizi nedēļā sākas dievkalpojums, kas ārēji liekas atšķirīgs no tiem, kuros citkārt iespējams piedalīties katoļu draudžu baznīcās Latvijā. Taču atcerēsimies, ka tieši šī Svētās Mises dievkalpojuma forma bija vēl līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem visizplatītākā Romas Katoliskajā baznīcā gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Tikai 1969. gada liturģijas reformas rezultātā, kas sekoja pēc 2. Vatikāna koncila, tika izdotas jaunas Baznīcas dievkalpojumu grāmatas, kas tika ieviestas visā Rietumu Baznīcā. Taču arī turpmākajos gados pēc reformas tradicionālā dievkalpojuma forma atsevišķās vietās pasaulē saglabājās, jo bija priesteri, kas turpināja kalpot ritā, kurā viņi bija ordinēti un ar kuru nesaraujami bija saistīta viņu garīgā dzīve. Arī ne mazums katoļticīgo vēlējās palikt uzticīgi tam dievkalpojuma veidam, ar kuru kopā viņi bija uzauguši par praktizējošiem kristiešiem. Vēlāk arī daudzi gados jaunāki katoļi, kas bija dzimuši pēc reformas, atklāja tradicionālā dievkalpojuma garīgās bagātības un skaistumu.

Atvērt > 

 

Dievkalpojumu kārtība Kristus augšāmcelšanās svētkos

 

Februāra dievkalpojumu kārtība Ogres Sv. Meinarda draudzē

 

Dievkalpojumu kārtība Gavēņa laikā 2016

 

Visu Svēto un Dvēseļu dienas dievkalpojuma kārtība

 

Laulības sakraments Katoļu Baznīcā

Aicinājums uz laulību ierakstīts pašā vīrieša un sievietes dabā. Laulība nav tīri cilvēcisks iedibinājums, kaut arī gadsimtu gaitā tā tikusi pakļauta daudzām izmaiņām dažādās kultūrās, sociālajās iekārtās un garīgajās ierašās. Katoļu Baznīcā laulība ir viens no Jēzus Kristus septiņiem iedibinātajiem sakramentiem.

Pija XI enciklikā „Casti connubii” uzsvērts: “Laulības institūcija, tās mērķis, kam tai jākalpo, likumsakarības, kurām tā tiek pakļauta, svētības, kas no tās plūst, – tas viss ir Dieva iedibināts.”[1] Svētie Raksti apliecina, ka vīrietis un sieviete ir radīti viens otram: “Nav labi cilvēkam būt vienam.” (Rad 2, 18) Pēc grēkā krišanas laulība palīdz pārvarēt noslēgšanos sevī, egoismu, savas baudas meklēšanu, kā arī veicina savstarpējo atvērtību, izpalīdzību un pašatdevi.

 Laulības pamatā ir mīlestība un sevis dāvāšana otram.
 Laulības pamatā ir divi aspekti:
1. divu cilvēku – vīrieša un sievietas vienība, kurā viņi viens otru papildina;
2. dzīvības tālāknodošana.
Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: “Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu”        ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32)
Vatikāna II konvila dokumentā „Gaudium et spes” teikts: “Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs vinculum sacrum[2] – kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā – nav pakļautas cilvēku patvaļīgiem ieskatiem, jo pats Dievs ir autors laulībai, kas ir apveltīta dažādiem labumiem un mērķiem [bonis ac finibus]..” [3] Pāvila VI enviklika „Humanae vitae”: “Tāpēc laulība nav nejaušības sekas vai neapzinātu dabisko spēku evolūcijas produkts: tā ir Radītāja iedibināta saprātīga institūcija, lai īstenotos Viņa mīlestības iecere cilvēcē.”[4]
Pasaulē ir sastopami divi fundametāli aicinājumi – laulība un atturība no dzimumdzīves debesvalstības dēļ. Abas šīs realitātes – gan Laulības sakraments, gan jaunavība Dieva valstības dēļ – nāk no Kunga. Viņš pats piešķir tām nozīmi un nepieciešamo žēlastību dzīvot tās saskaņā ar Viņa gribu. Latīņu ritā laulību svinēšana starp diviem ticīgajiem katoļiem parasti (bet ne vienmēr) notiek Svētās Mises laikā, tādēļ ka visi sakramenti ir saistīti ar Kristus Lieldienu noslēpumu. Ļoti svarīgi, lai nākamie laulātie draugi sagatavotos Laulības sakramenta svinēšanai, vispirms saņemot Gandarīšanas sakramentu, kā arī pirms tam izdzīvojot saderināšanās laiku un saņemot labu katehēzi.
Kandidāti uz priesterību gatavojas sešus gadus Garīgajos semināros, tomēr gatavošanās laulībai parasti aprobežojas ar īsu katehēzi! Bet atbildība Dieva priekšā ir līdzīga! Saskaņā ar latīņu tradīciju, laulātie kā Kristus žēlastības kalpotāji piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā.Laulību derību noslēdz vīrs un sieva, kas ir kristīti un brīvi, lai noslēgtu laulību, un kas savu piekrišanu izsaka labprātīgi.
“Būt brīvam” nozīmē:- neviens nav piespiests;- nepastāv nekādi šķēršļi, raugoties no dabiskā vai Baznīcas likuma viedokļa. Šī iemesla dēļ (vai citu iemeslu dēļ, kas laulību dara nederīgu vai nenotikušu), Baznīca pēc tam, kad apstākļus izskatījis kompetents Baznīcas tribunāls, var izsludināt “laulības nederīgumu”, proti, ka šī laulība nekad nav pastāvējusi. Šajā gadījumā laulības slēdzēji ir brīvi precēties, tomēr respektējot dabiskos pienākumus, kurus nosaka iepriekšējā kopdzīve. Laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņiem izdodas dalīties tajā, ko katrs no viņiem savā kopienā saņēmis, un ja viņi mācās viens no otra, kādā veidā otrs cilvēks apliecina dzīvē savu uzticību Kristum.
Laulībās, kas tiek noslēgta starp katoli un nekristīto, laulātajam, kas ir katolis, ir īpašs uzdevums:  “Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu.” ( 1 Kor 7, 14)  Ir liels prieks laulātajam – kristietim un Baznīcai, ja šī “svētdarīšana” ved pie brīvas otrā laulātā pievēršanās kristīgajai ticībai.

Laulības saites ir nostiprinājis pats Dievs, tā ka noslēgtu un miesā īstenotu laulību starp kristītajiem nekad nevar šķirt. Šīs saites, kas rodas no laulāto brīvās cilvēciskās rīcības un no īstenotas laulības, tagad ir neatceļamas un ir pamats derībai, kuru nodrošina Dieva uzticība. Baznīcai nav varas nostāties pret šo dievišķās gudrības noteikto kārtību.

Jāatcerās, ka mīlestība ir atvērta auglībai.

Laulāto mīlestība pēc savas dabas prasa neaizskaramu uzticību. To nosaka abpusējā sevis dāvāšana. Mīlestība vēlas būt spēkā uz viesiem laikiem. Tā nevar būt tikai “līdz jauna lēmuma pieņemšanai”. Tomēr pastāv apstākļi, kuros laulāto kopdzīve dažādu iemeslu dēļ kļūst praktiski neiespējama. Tādos gadījumos Baznīca atļauj laulāto fizisku šķiršanu un kopdzīves pārtraukšanu. Dieva priekšā laulātie paliek vīrs un sieva, viņi nav brīvi, lai noslēgtu jaunu laulību. Tomēr, izlīgšana ir vislabākais risinājums. Draudze ir aicināta šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Sīkāku informāciju meklējiet KBK 1601 – 1666; vai Internetā www.catholic.lv/Katehisms/Index.html
 [1] Pijs XI. Enciklika „Casti Connubii”. (1930.gada 31.decembrī). Reigas Archidiecēzes Kūrijas izdavums. Reigā. 1931, #7.
[2] vinculum sacrum – svētās saites (lat.val.).
[3] GS 48.
[4] HV 8.
  1. Jāpiesakās 6 mēnešus iepriekš pie priestera.
  2. Jāsatiekas ar priesteri, lai pārrunātu par laulību.
  3. Jāapmeklē ticības mācības kursa 8 nodarbības.
  4. Jāapmeklē Saderināto un iemīlējušos tikšanās kursus.
  5. Mājas lapa: http://www.laulatiem.lv
  6. Jāapmeklē konsultāciju par Dabīgo ģimenes plānošanu (ir iekļauta Saderināto kursos).
    Pieteikšanās:
    Mob. Tel.: 266 96 147 (Baiba) 29191860 (Marks)                                                    
  7. Jāiesniedz sekojoši dokumenti laulības reģistrēšanai (ja nav jau reģistrējušies CAR):
    • aizpildītu iesnieguma formu laulības reģistrācijai
    • laulājamo pasu kopijas, uzrādot oriģinālu
    • dzīvesvietas deklarācijas
    • ārsta izziņu par veselības stāvokli
    • liecinieku pasu kopijas, uzrādot oriģinālu
    • kvīts par valsts nodevas samaksu Ls 5,- apmērā.
      Iemaksas mērķis: Valsts nodeva par laulības reģistrāciju.
  1. Tiem katoļiem un pareizticīgajiem, kuri jau iepriekš bija precējušies, bet nebija laulājušies baznīcā – iepriekšējās civillaulības šķiršanas apliecība vai tiesas sprieduma noraksts.
  2. Ja iepriekšējais laulātais draugs ir miris – viņa miršanas apliecība.
  3. Dienu vai divas pirms laulībām ir jāsaņem Izlīgšanas sakraments (grēksūdze) un jāpieņem Sv. Komūnija.
 Septiņi sakramenti skar visus posmus un visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam kristiešu ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem mēs tiekam dziedināti un saņemam sūtību. Šajā ziņā pastāv zināma līdzība starp dabiskās dzīves posmiem un garīgās dzīves posmiem.
Katoliskās Baznīcas katehisms, 1210
Pateicoties Svētajam Garam, kas ieved Baznīcu “visā patiesībā” ( 16,13), Baznīca, būdama uzticīga Dieva noslēpumu pārvaldītāja, soli pa solim ir atpazinusi šo no Kristus saņemto dārgumu krātuvi un noteikusi šo dārgmantu “piešķiršanu”, tāpat kā tas bijis ar Svēto Rakstu kanonu un ticības mācību. Tādējādi Baznīca gadsimtu gaitā ir atzinusi, ka liturģisko ritu vidū septiņi tiešā nozīmē ir Kunga iedibināti sakramenti.
Sakramenti ir “Baznīcas” sakramenti divējādā nozīmē: tie pastāv “caur Baznīcu” un “Baznīcas labā”. Tie pastāv “caur Baznīcu”, jo tā pati ir Kristus darbības sakraments, Kristum darbojoties Baznīcā, pateicoties Svētā Gara nosūtīšanai. Un tie pastāv “Baznīcas labā”, tie ir “sakramenti, kas veido Baznīcu“, jo cilvēkiem tie atklāj un piešķir, it īpaši Euharistijā, vienotības ar Dievu-Mīlestību, kas ir viens Dievs trijās Personās, noslēpumu.
 Katoliskās Baznīcas katehisms, 1117-1118