1. I 2024. – DIEVA MĀTES LIELI SVĒTKI

†M

Dārgie Kristū!
Mēs tuvojāmies VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS – DIEVA MĀTES LIELAJIEM SVĒTKIEM (1. I 2024.). Pulcēsimies ap Dieva Dzemdētāju, lai mēs kopā ar Viņu slavētu Dievu par Viņa  uz mums, par Jēzus iemiesošanos Marijas klēpī, kā arī kopā ar Dievmāti iesāksim jauno gadu. Šajā dienā, vakarā ir paredzēta sekojošā lūgšana: 

18:00 – svētku Svētā Mise
19:15 – Rožukronis ar dziesmām

••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

1. I 2024. – PRIECĪGĀ DAĻA

••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

Marija kā Dieva Māte (Theotokos) KBK gaismā

 

KBK 437 Jēzus dzimšanu eņģelis ganiem pasludināja kā Izraēlim apsolītā Mesijas atnākšanu: “Šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.” (Lk 2, 11) Kopš iesākuma Viņš ir Tas, “kuru Tēvs svētīja un sūtīja pasaulē” (J 10, 36), kas ieņemts kā “svētais” Jaunavas Marijas klēpī. [32] Jāzepu Dievs aicināja pieņemt savu sievu Mariju, kurā “dzimis Tas, [kas ] [..] no Svētā Gara” (Mt 1, 20), lai Jēzus, “kas tiek saukts Kristus”, piedzimtu Jāzepa sievai kā Dāvida mesiāniskais pēctecis ( Mt 1, 16). [33]

[32] Sal. Lk 1, 35.

[33] Sal. Rom 1, 3; 2 Tim 2, 8; Apd 22, 16.

KBK 456 Ar Nīkajas-Konstantinopoles simbola vārdiem, apliecinot savu ticību, mēs atbildam: “Mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā [Viņš] ir nācis no debesīm, iemiesojies caur Svēto Garu no Jaunavas Marijas un tapis cilvēks.” [79] 

[79] Ds 150.

KBK 466 Nestoriānisma herēzija Kristū saskatīja cilvēcisku personu, kas ir pievienota Dieva Dēla dievišķajai Personai. Pretēji šim uzskatam sv. Kirils no Aleksandrijas un Trešais ekumeniskais koncils, kas tika sasaukts Efezā 431. gadā, apliecināja, ka “Vārds, savā Personā savienodamies ar miesu, ko dzīvina ar saprātu apveltīta dvēsele, [..] ir tapis cilvēks”. [91] Kristus cilvēciskās dabas subjekts nav neviens cits, kā Dieva Dēla dievišķā Persona, kas kopš savas ieņemšanas brīža šo cilvēcisko dabu pieņēmusi un padarījusi par savu. Tādēļ arī Efezas koncils 431. gadā pasludināja, ka Marija, pateicoties Dieva Dēla cilvēciskajai ieņemšanai viņas klēpī, patiešām ir kļuvusi par Dieva Māti: ” Viņa ir Dieva Māte nevis tādēļ, ka Dieva Vārds būtu no viņas guvis savu dievišķo dabu, bet gan tādēļ, ka tieši no viņas Vārds ir guvis savu ar saprātīgu dvēseli apveltīto svēto miesu; vienots ar šo miesu savā Personā, Vārds ir dzimis miesā, kā tas tiek apliecināts.” [92]

[91] Efezas koncils, Epistula II Cyrilli Alexandrini ad Nestorium: DS 250.

[92] Efezas koncils, Epistula II Cyrilli Alexandrini ad Nestorium: DS 251.

KBK 484 Līdz ar Marijai nestās eņģeļa vēsts pasludināšanu sākas laika piepildījums (sal. Gal 4, 4), tas ir, sāk piepildīties apsolījumi un tas, kam gatavojās. Marija tiek aicināta ieņemt To, kurā iemājos “miesā ietvertā dievišķības pilnība” (Kol 2, 9). Uz Marijas jautājumu: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” (Lk 1, 34) Dievs atbild ar Gara spēku: “Svētais Gars nāks pār tevi.” (Lk 1, 35)

KBK 485 Svētā Gara misija vienmēr ir saistīta ar Dēla misiju un ir tai pakārtota. [123] Svētais Gars tiek sūtīts, lai svētītu Jaunavas Marijas klēpi un dievišķā veidā to darītu auglīgu, Viņš, “Kungs un Dzīvinātājs”, dara, lai Marija ieņemtu Tēva mūžīgo Dēlu, kurš pieņems cilvēcisko dabu.

[123] Sal. J 16, 14-15. 

KBK 486 Tēva vienīgais Dēls, kurš Jaunavas Marijas klēpī tiek ieņemts kā cilvēks, jau kopš pirmā savas cilvēciskās eksistences brīža ir ” Kristus”, tas ir, Svētā Gara svaidītais [124], kaut arī Viņš atklāj sevi tikai pakāpeniski: ganiem [125], Austrumzemju gudrajiem [126], Jānim Kristītājam [127], mācekļiem [128]. Tādējādi visa Jēzus Kristus dzīve paudīs to, kā “Dievs [Viņu] svaidīja Svētajā Garā un spēkā” (Apd 10, 38).

[124] Sal. Mt 1, 20; Lk 1, 35.

[125] Sal. Lk 2, 8-20.

[126] Sal. Mt 2, 1-12.

[127] Sal. J 1, 31-34.

[128] Sal. J 2, 11.

KBK 495 Mariju, kura Evaņģēlijā tiek saukta “Jēzus Māte” (J 2, 1; 19, 25) [150], vēl pirms viņas Dēla piedzimšanas Svētais Gars ir pamudinājis godināt kā “mana Kunga Māti” (Lk 1, 43). Patiešām, Tas, kuru viņa no Svētā Gara bija ieņēmusi kā cilvēku un kurš patiesi pēc miesas kļuva viņas Dēls, nav neviens cits, kā Tēva mūžīgais Dēls, otrā Svētās Trīsvienības Persona. Baznīca apliecina, ka Marija patiesi ir Dieva Māte (gr. Theotokos ) [151].

[150] Sal. Mt 13, 55.

[151] Sal. Efezas koncils, Epistula II Cyrilli Alexandrini ad Nestorium: DS 251.

KBK 509 Marija patiešām ir “Dieva Māte”, jo viņa ir māte cilvēktapušajam Dieva mūžīgajam Dēlam, kurš ir pats Dievs.

 

KBK 723 Marijā Svētais Gars īsteno Tēva labvēlīgo lēmumu. Svētajā Garā Jaunava ieņem un dzemdē Dieva Dēlu. Viņas jaunavība iegūst ne ar ko nesalīdzināmu auglīgumu caur Svētā Gara un ticības spēku. [93]

[93] Sal. Lk 1, 26-38; Rom 4, 18-21; Gal 4, 26-28.

KBK 724 Marijā Svētais Gars atklāj Tēva Dēlu, kurš ir kļuvis par Jaunavas Dēlu. Viņa ir pēdējās un galējās teofānijas (Dieva atklāšanās) degošais Krūms: Svētā Gara piepildīta, viņa parāda Vārdu, kas atklājies miesas pazemībā, un ļauj Viņu iepazīt nabagajiem [94] un pirmajiem no tautām [95].

[94] Sal. Lk 2, 15-19.

[95] Sal. Mt 2, 11.

KBK 725 Visbeidzot, caur Mariju Svētais Gars sāk vienot ar Kristu cilvēkus, kuros izpaužas Dieva žēlsirdīgā mīlestība [96], un pazemīgie vienmēr Viņu uzņem pirmie: gani, Austrumu gudrie, Simeons un Anna, laulātie draugi Kānā un pirmie Jēzus mācekļi.

[96] Sal. Lk 2, 14.

KBK 726 Šīs Gara sūtības noslēgumā Marija kļūst par “Sievieti”, jauno Ievu, “visu dzīvo Māti”, “pilnīgā Kristus” Māti. [97] Kā tāda viņa kopā ar divpadsmit apustuļiem “vienprātīgi palika lūgšanā” (Apd 1, 14), uzaustot “pēdējiem laikiem”, kurus Svētais Gars ievadīs Vasarsvētku rītā, atklājot Baznīcu.

[97] Sal. J 19, 25-27.

 

••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

Saraksts no iepriekšējām dienām:
rozukronis-ar-dziesmam

••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••

“Pestītājam godu atdod,
Dievmāti kas sveic.”
♩♪♩♫♩♪♪