Prāvests Konstantīns Bojārs, Ogre, 18.09.2010.

Godinot un turot cieņā Latvijas pirmā bīskapa svētā Meinarda piemiņu, iecere par pieminekļa izveidi radās jau pirms desmit gadiem, kad Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija un Ikšķiles Romas katoļu draudze izsludināja konkursu par Sv.Meinarda salas sakārtošanu un Sv. Meinarda baznīcas mūru konservācijas darbiem. Konkurss notika 2001. gada 22. martā Rīgā, Mazajā pils ielā 19. Savus izstrādātos projektus uz konkursu bija pieteikuši vairāki arhitekti, un viens no tiem bija ievērojams, populārs un cienījama vecuma arhitekts Teodors Nigulis. Viņa izstrādātais projekts ieguva pirmo vietu. Jau tad viņš savā skiču projektā bija paredzējis sv. Meinarda skulptūru, kas it kā iziet no baznīcas mūriem un virzās altāra un krusta virzienā. Tomēr žūrijas komisija, kurā ietilpa augsta līmeņa zinoši cilvēki – Juris Dambis no pieminekļu aizsardzības inspekcijas, pārstāvis no arhitektu savienības, kā arī arhibīskapi Jānis Pujats un Jānis Vanags -, aktīvu diskusiju laikā noraidīja ieceri, uzverot, ka šo vietu, mazo saliņu, nedrīkstētu pieblīvēt ar papildus monumentiem. Otrkārt, tas absolūti nav pieņemams, raugoties no praktiskā viedokļa, jo sala apmeklētājiem ir pieejama tikai vasarā un, tur novietojot Sv. Meinarda skulptūru, rastos iespaids, ka viņš ir atstāts uz vientuļas salas. Arī, skatoties vēlāk, jau šodien izveidotais piemineklis pēc saviem apmēriem tur vispār nebūtu ietilpināms. Līdz ar to šī ideja par Sv. Meinarda monumenta izveidi uz salas tika noraidīta, bet tomēr arhitekta Teodora Niguļa iecere palika, un par to tika domāts.

2005. gada 7. maijā notika pirmā tēlnieka Viktora Suškēviča un prāvesta Konstantīna Bojāra tikšanās un pārrunas par Svētā Meinarda skulptūras izveidi, kā arī brauciens uz Ikšķili, lai iespējamo skulptūras atrašanās vietu apskatītu dabā. Jau toreiz tēlnieks, aplūkojot un izvēloties vietu, kurā varētu atrasties piemineklis, nofotografē prāvestu tieši tur, kur šobrīd ir novietota Sv.Meinarda skulptūra. Vienlaikus notiek saruna par to, kā vizuāli varētu izskatīties bīskapa statuja, vai vajadzētu attēlot bīskapa zizli vai nē, un kā to izdarīt labāk, jo līdz šim visos vēstures materiālos un gravīrās sv. bīskapam Meinardam tas ir bijis rokā kā bīskapa varas zīme.

2005. gada 9. un 17. maijā tēlnieka un prāvesta tikšanās laikā Viktors Suškēvičs piedāvā sv. Meinardu attēlot tomēr bez bīskapa varas zīmes, bet ar pie krūtīm piespiestu krustu rokās. Prāvests Bojārs par šādu oriģinālu un labu risinājumu ir priecīgi pārsteigts, jo Meinards šai zemē ieradās kā misionārs un tikai pēc vairākiem gadiem kļuva par bīskapu. Prāvests Bojārs veiksmīgi saskaņo jauno ideju arī ar Jāni kardinālu Pujatu, kurš to dedzīgi atbalsta.

2006. gada aprīlī pieminekļu konkursā tēlnieka Viktora Suškēviča piedāvātais Sv. Meinarda tēls iegūst vislielāko balsotāju atbalstu un ieņem godpilno pirmo vietu. Līdztekus konkursa notikumiem prāvests Bojārs neatlaidīgi meklē saprotošu