Dievnama tapšana
Līdz ar baznīcas celtniecības iesākumu uzmanība tika pievērsta arī draudzes iekšējās, neredzamās dvēseļu baznīcas veidošanai un garīga rakstura pasākumiem.
Pirmā svētceļnieku grupa “Ogre-Aglona” izgāja 1995.gada 4.augustā. Šajā dienā Svēto Misi kopā ar semināristu Rihardu Rasnaci un svētceļnieku pavadītājiem celebrēja Konstantīns Bojārs brīvā dabā Upes un Meža prospekta stūrī, t.i., jaunceļamā dievnama vietā.
No 1995.gada 16.augusta līdz 31.augustam Ogres domē notika Ogres katoļu baznīcas projektu skate. Kopā bija iesniegti 11 skiču projekti. Lielāko speciālistu atzinību un sabiedriskās skates balsu vairākumu ieguva arhitekta Laimoņa Šmita izstrādātais projekts. Dievnama celtniecību uzsāka un kvalitatīvi paveica celtnieki Oļģerta Tamoviča vadībā. 1995.gada 19.maijā arhibīskaps Jānis Pujats sv.Mises laikā, piedaloties garīdzniekiem un ticīgajai tautai, iesvētīja Ogres katoļu dievnama pamatus, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Uzsākot baznīcas celtniecības darbus, lai maksimāli kopīgā darbā iesaistītu draudzes locekļus, Ogres pilsēta tika sadalīta četros mikrorajonos un katrā nozīmēta atbildīgā persona. Pēc saraksta atbildīgie noteiktā dienā un stundā aicināja savus cilvēkus palīgā veikt celtniecības “melno” darbu, piemēram, pārvietot ķieģeļus, darboties ar lāpstām un grābekļiem utt. Tas celtniekiem deva iespēju ātrāk paveikt paredzēto darbu. Monika Daņiļeviča bija tā, kura pārzināja visas draudzes komandas un ik dienas laicīgi aicināja palīgus darbā.
Protams, celtniecību atbalstīja dažādas organizācijas un uzņēmumi. Lielos apmēros ziedoja brāļi Ēriks un Valērijs Igauņi, Aivars Ločmelis, Raimonds Pabrieža, Andrejs Bogdanovs, Harijs Trinkūns, Alberts Naglis, Valentīna Graudiņa. Ievērojama summa (Ls 36000) nākusi arī no individuālajiem ziedotājiem, kas palikuši anonīmi, to skaitā ne tikai katoļi, bet arī citu konfesiju pārstāvji. Galvenais finansētājs bija prelāts Georgs Valfs (Vācijas fonds “Bonifatius Werk”). Ilgi gaidītais, neticami plašais un skanīgais dievnams sv.Meinarda godam tapis pēc arhitekta Laimoņa Šmita grupas projekta četrpadsmit mēnešos, pateicoties galvenajam sponsoram Vācijas fondam “Bonifatius Werk”, Oļģerta Tamoviča vadīto celtnieku godprātīgam darbam un draudzes locekļu līdzdalībai palīgdarbos un kārtības uzturēšanā būvlaukumā. Lai baznīcas 6500m2 lielo dārzu padarītu par sakrālu vietu un vasarā būtu iespējams tur svinēt dievkalpojumus, 2001.gadā tika uzstādīts no metāla veidots krusts (arhitekte Daina Asarīte) un akmens altāris (tēlnieks Jānis Karlovs).
1996.gada 13.decembrī no toreizējās katoļu draudzes mājas kapelas Brīvības ielā 51a uz jaunās baznīcas kapelu (pagrabtelpā) Meža prospektā 1, tika pārnests tabernakuls ar Vissvētāko Sakramentu un 24.decembra rītā tur tika nosvinēta pirmā svētā Mise. Pēc baznīcas uzcelšanas draudzes aktivitātes turpinājās. Katru gadu tiek organizēts svētceļojums uz Aglonu. Kopš 2002.gada notiek Jauniešu dienas Ogrē un Ikšķilē. Izveidotas vairākas kopienas, lūgšanu grupas, piemēram, “Effata”, “Marijas leģions”, kustība “Par dzīvību”, ģimeņu kustība “Kānas brālība”. Visiem pasākumiem bija vajadzīgas papildus telpas, tādēļ tika labiekārtots iepriekš neizmantotais jumta stāvs (240m2) virs baznīcas telpu dzīvojamās daļas. Ar pedagoģes Ievas Ozolas palīdzību 2002.gadā dibināts Ogres sv.Meinarda Izglītības centrs un saņemti līdzekļi no Vācijas fonda “Renovabis”. Jauniekārtotajās telpās izveidota konferenču zāle, kas regulāri tiek izmantota, trīs telpas nodarbībām, datortelpa un noliktava mūzikas instrumentiem. Atbalsts saņemts arī no Latvijas katolū garīdzniekiem dekāna Antona Boldāna (Varakļāni), Jāzepa Gugāna (Preiļi), Aleksandra Madelāna (Daugavpils), Jāzepa Lapkovska (Krāslava). Sevišķi dāsni darbus atbalstīja priesteris Miķelis Lizdiks no Vācijas.
1997.gada 24.augustā jaunā Ogres katoļu baznīcas ēka un dārzs uzņēma dievnama konsekrācijas (iesvētīšanas) dalībniekus. Sv.Misi celebrēja Viņa Ekselence arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, piedalījās vēl trīs bīskapi, divdesmit priesteri, astoņi semināristi, ārzemju viesi, apmēram 5000 katoļticīgo un citu interesentu. Svētdienās no rīta un ik dienas plkst.12 uz lūgšanām aicina zvans, kas atvests no Vācijas un aprīkots ar elektronisko iekārtu, lai darbotos bez cilvēka līdzdalības.
Ikvienā baznīcā neatņemama sastāvdaļa Dieva slavēšanā ir draudzes koris un ērģeles. Ogres draudzē darbojušies vairāki ērģelnieki – Janīna Tuča, Ella Štroma, Ieva Rozenbaha un Žanna Veļičko, kas kopīgi ar dzīvesbiedru Uldi Oborenko, veiksmīgi vada kori, jau kopš 1999.gada. Jaunās elektroniskās ērģeles, kas 1999.gadā atvestas no Vācijas, svinīgi iesvētīja arhibīskaps metropolīts J.Pujats un nu tās jau vairākus gadus papildina koristu balsis. Kora dziedātāji ir pateicīgi priesterim M.Lizdikam par vērtīgo ziedojumu.
Ikvienā baznīcā galvenais uzmanības centrs ir altāris. Ogres baznīcas altāris (Intarsija, kokgriezums), ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, izgatavots no sarkankoka 1901.gadā pēc arhitekta V.Bokslafa meta R.Heizermaņa darbnīcā.
Apzeltītā eņģeļu statujas virs altāra akcentē uzmanību uz evaņģēlija sludināšanu. Virs galvenā altāra, kurā ir vissvētākās Jēzus Sirds glezna, atrodas sv.Meinarda statuja. To darinājis Henrihs Sononers no Dienvidtiroles. Šo skulptūru baznīcai uzdāvināja priesteris Miķelis Lizdiks. Krucifikss virs altāra ir mākslinieka Jāņa Bārdas darinājums. Ieejot pa dievnama galvenajām durvīm, altāra kreisajā pusē ir redzama glezna, kurā attēlota mūsu senču kristīšana Ikšķilē – biskapa Meinarda misijas laikā. Labajā pusē Dievnmātes glezna. Gan altāra galveno gleznu, gan Meinarda un Dievmātes gleznu ir gleznojis mākslinieks Ēriks Pudzēns. Visnotaļa atzinīgi tiek vērtēts arī gleznotājas Marijas Baibas darbs baznīcas telpās “Jēzus Bērna atrašanas templī.”