“Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas iepriecina manu jaunību”. Ar šādiem psalma vārdiem latīņu valodā jau piekto gadu Ogres Sv. Meinarda katoļu draudzes baznīcā reizi nedēļā sākas dievkalpojums, kas ārēji liekas atšķirīgs no tiem, kuros citkārt iespējams piedalīties katoļu draudžu baznīcās Latvijā. Taču atcerēsimies, ka tieši šī Svētās Mises dievkalpojuma forma bija vēl līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem visizplatītākā Romas Katoliskajā baznīcā gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Tikai 1969. gada liturģijas reformas rezultātā, kas sekoja pēc 2. Vatikāna koncila, tika izdotas jaunas Baznīcas dievkalpojumu grāmatas, kas tika ieviestas visā Rietumu Baznīcā. Taču arī turpmākajos gados pēc reformas tradicionālā dievkalpojuma forma atsevišķās vietās pasaulē saglabājās, jo bija priesteri, kas turpināja kalpot ritā, kurā viņi bija ordinēti un ar kuru nesaraujami bija saistīta viņu garīgā dzīve. Arī ne mazums katoļticīgo vēlējās palikt uzticīgi tam dievkalpojuma veidam, ar kuru kopā viņi bija uzauguši par praktizējošiem kristiešiem. Vēlāk arī daudzi gados jaunāki katoļi, kas bija dzimuši pēc reformas, atklāja tradicionālā dievkalpojuma garīgās bagātības un skaistumu.
2007. gada 7. jūlijā pāvests Benedikts XVI ar savu apustulisko vēstuli apstiprināja tiesības Katoliskajā Baznīcā lietot tradicionālo Romas Misāli un citas liturģiskās grāmatas, kuras bija spēkā 1962. gadā, tātad – pirms minētās reformas. Šajā dokumentā norādīts, ka līdzās mūsdienās visur plaši lietotajai pāvesta Pāvila VI 1969. gadā ieviestajai Romas Misālei var tikt izmantota tradicionālā un pedējoreiz 1962. gadā pāvesta Jāņa XXIII izdotā Romas Misāle, kura, kā atgādina pāvests, nekad nav bijusi aizliegta. “Tā Baznīcā ir izsenis lietota un godāta, tāpēc tai arī tagad izrādāms pienācīgais gods.”
Šī Romas rita tradicionālā forma (saukta arī par Tridentes ritu) eksistējusi kopš neatminamiem laikiem un ir Rietumu Baznīcas dievbijības un Rietumeiropas kultūras pamatā. Tieši šādai dievkalpošanas formai celtas majestātiskās katedrāles un bazilikas, kuras ne tikai apmeklē ticīgie, bet arī apbrīno tūristi. Šis Baznīcas publiskās lūgšanas veids iedvesmojis kā arhitektus, tā gleznotājus un tēlniekus. Šo dievkalpojumu integrāla sastāvdaļa ir gregoriskie dziedājumi, uz kuriem, savukārt, balstīta visa Rietumeiropas klasiskā garīgā mūzika. Tagad daudzi mūzikas mīļotāji izdod naudu, lai to dzirdētu koncertzālēs vai skaņu ierakstos, taču Mocarts, Haidns un citi viņu vairāk vai mazāk slavenie amata brāļi to ir rakstījuši katoļu Svētajai Misei un citiem dievkalpojumiem.
Pieminot gregoriskos dziedājumus, mēs uzreiz iedomājamies par pāvestu sv. Gregoru Lielo (pāvesta amatā 590.–604. g.). Benedikts XVI savā vēstulē viņu piemin kā gādīgu Baznīcas ganu, kurš rūpējās par Romas tradicionālās Sv. Mises un kanonisko stundu dievkalpojuma formas saglabāšanu, lai tāpat kā “katolisko ticību, tā arī iepriekšējos gadsimtos romiešu sakrātos kulta un kultūras dārgumus” varētu nodot jaunajām Eiropas tautām. Tādējādi tradicionālā Romas rita dievkalpojuma forma ir audzinājusi gan daudzu tautu ticību un dievbijību, gan arī visos tās pastāvēšanas laikos veicinājusi daudzu svēto garīgo dzīvi, kā, piemēram, Sv. Franča Asīzieša, Sv. Terēzes no Bērna Jēzus, Sv. Maksimiliāna Kolbes un daudzu citu. To Sv. Meinards ieviesa Latvijā, tā svētdarījusi arī mūsu senčus, tās svinēšanai celti mūsu senie dievnami. Taču patiess dievkalpojums aizsākas ar paša Dieva žēlastības darbību ticīgā cilvēka sirdī, lai kur viņš atrastos un lai kādos apstākļos dzīvotu. Tāpēc tradicionālā Romas Sv. Mise ir tikusi noturēta ne tikai greznos dievnamos, bet arī slēptuvēs vajāšanu laikos. Abos pasaules karos armijas kapelāni to noturēja, par altāri izmantojot lielgabala lafeti, bet nacistu vai komunistu režīmu ieslodzītie priesteri, piemēram, mūsu gadājamais bīskaps Boļeslavs Sloskāns, spītējot briesmām pamanījās to noturēt pat koncentrācijas nometnes apstākļos.
Paturot prātā pāvesta vārdus “Tas, kas bija svēts iepriekšējām paaudzēm, arī mums paliek svēts un cēls”, arī grupa Ogres Sv. Meinarda draudzes ticīgo, pavisam 22 cilvēki, 2007. g. lūdza prāvestu K. Bojāru uzsākt tradicionālās Sv. Mises Ogres baznīcā. Prāvests, neraugoties uz saviem daudzajiem pienākumiem, atsaucās šim lūgumam un pats uzņēmās noturēt šos dievkalpojumus, kas bija viņam izdevība atsvaidzināt savas reiz seminārā gūtās prasmes. Vispirms tika sarīkotas vairākas garīdznieka vadītas katehēzes nodarbības, kurās visi interesenti varēja iepazīties ar tradicionālajiem dievkalpojuma tekstiem, iedziļināties to nozīmē un pavingrināties to izrunā. Un 2008. gada 7. maijā prāvests noturēja pirmo šādu dievkalpojumu, kas kopš tā laika katru piektdienu pulksten 19.00 notiek Ogres baznīcā.
Jāatzīmē, ka šajā ticīgo grupā ir dažādu profesiju cilvēki, ārsti, juristi, skolotāji zinātnieki ar doktora grādu. Arī dažādas paaudzes ir pārstāvētas. Gados vecākie var atsaukt atmiņā, kā dievkalpojumi noturēti viņu jaunībā, un sekot līdzi svētajiem ritiem, izmantojot no agrākiem laikiem saglabātās lūgšanu grāmatas. Savukārt tiem, kas dzimuši pēc reformas, šī Svētās Mises forma nozīmē jaunatklājumu, kaut ko līdzīgs apslēptas mantas atrašanai, par kuras esamību vienmēr bijusi kaut neskaidra nojausma.
Taču visus ticīgos, kuri tradicionālajā Svētajā Misē piedalās, piesaista tur valdošā godbijības gaisotne, teoloģiski bagātie lūgšanu teksti, kas, saskaņoti ar priestera žestiem, skaidri izsaka cilvēka grēcīgo stāvokli un vajadzību pēc Dieva žēlastības, arī klusums pašā dievkalpojuma kulminācijā, kas gluži kā šķidrauts ietin svētos noslēpumus. Lai auglīgi piedalītos, ticīgajiem nav nepieciešamas latīņu valodas zināšanas. Regulāri piedaloties, dievkalpojuma nemainīgie teksti un to nozīme paši no sevis pamazām iegulst atmiņā. Ticīgie paši saviem spēkiem ir nelielā grāmatiņā izdevuši Svētās Mises kārtības paralēlu latīņu-latviešu izdevumu, lai būtu vieglāk sekot dievkalpojuma norisei, kā arī lai savā nodabā lasot būtu iespējams iedziļināties tekstos. Svēto Rakstu lasījumi un citi mainīgie teksti latviešu valodā ir katru reizi pieejami izdrukātā veidā. Tātad – visi ir laipni lūgti piedalīties un tiek gaidīti Ogres Sv. Meinarda Romas Katoļu baznīcā piektdienās, plkst. 19.00.