Rīgas arhidiecēzes draudzēs regulāri maina kalpojošos priesterus

Arī Ogrē Ikšķiles svētā Meinarda Romas katoļu draudzē Karmela ordeņa klosterī priesteris Andrejs Trapučka svētdienās, svētku dienās un darba dienās Svētās Mises turpmāk nevadīs, bet biežāk kalpos Ogrē un citās Ogres draudzēs.

Prāvests Konstantīns Bojārs

 

sv.Meinarda svetki 2016

 

Buklets

 

Sveta Meinarda Svetki 2016

 

 

Savu pirmo svinīgo Sv. Misi svinēs jauniesvētītais mūsu draudzes priesteris Filips Davidovičs

Ogres Katoļu baznicā, š.g. 1.maijā pl. 10.°° savu pirmo svinīgo Sv. Misi svinēs jauniesvētītais mūsu draudzes priesteris Filips Davidovičs un no viņa rokām būs iespēja saņemt priestera svētību.
Laipni lūdzam! Prāvests K.Bojārs

 

Ikšķilē, Svētā Meinarda pieminekļa pakājē, top bruģēts laukums

Sestdien, 9.aprīlī, Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes brīvprātīgie atsaucās aicinājumam piedalīties talkā, kas notika Ikšķilē, Svētā Meinarda pieminekļa pakājē, Daugavas prospektā 20 b, kur uz draudzes zemes top bruģēts laukumiņš. Tajā plānots novietot altāri un noturēt dievkalpojumus, kamēr baznīca vēl tikai top.

Atvērt > 

 

Lielā Gavēņa Rekolekcijas

 

Jau piecus gadus Ogrē – tradicionālā latīņu Svētā Mise

“Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas iepriecina manu jaunību”. Ar šādiem psalma vārdiem latīņu valodā jau septīto gadu Ogres Sv. Meinarda katoļu draudzes baznīcā reizi nedēļā sākas dievkalpojums, kas ārēji liekas atšķirīgs no tiem, kuros citkārt iespējams piedalīties katoļu draudžu baznīcās Latvijā. Taču atcerēsimies, ka tieši šī Svētās Mises dievkalpojuma forma bija vēl līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem visizplatītākā Romas Katoliskajā baznīcā gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Tikai 1969. gada liturģijas reformas rezultātā, kas sekoja pēc 2. Vatikāna koncila, tika izdotas jaunas Baznīcas dievkalpojumu grāmatas, kas tika ieviestas visā Rietumu Baznīcā. Taču arī turpmākajos gados pēc reformas tradicionālā dievkalpojuma forma atsevišķās vietās pasaulē saglabājās, jo bija priesteri, kas turpināja kalpot ritā, kurā viņi bija ordinēti un ar kuru nesaraujami bija saistīta viņu garīgā dzīve. Arī ne mazums katoļticīgo vēlējās palikt uzticīgi tam dievkalpojuma veidam, ar kuru kopā viņi bija uzauguši par praktizējošiem kristiešiem. Vēlāk arī daudzi gados jaunāki katoļi, kas bija dzimuši pēc reformas, atklāja tradicionālā dievkalpojuma garīgās bagātības un skaistumu.

Atvērt > 

 

Dievkalpojumu kārtība Kristus augšāmcelšanās svētkos

 

Februāra dievkalpojumu kārtība Ogres Sv. Meinarda draudzē

 

Dievkalpojumu kārtība Gavēņa laikā 2016

 

Visu Svēto un Dvēseļu dienas dievkalpojuma kārtība

 

Priestera Jāņa Krapāna priesterības 50 gadu jubileja

 

Sv.Antona Romas katoļu baznīcas iesvētīšana

 

Kristības uz sv.Meinarda salas 23.08.2015

 

Iestiprināšana 23/08/2015 uz Sv.Meinarda salas

 

Ukrainas Kijevas sv.Aleksandra Romas Katoļu draudze pie sv.Meinarda salas

 

Laulības sakraments Katoļu Baznīcā

Aicinājums uz laulību ierakstīts pašā vīrieša un sievietes dabā. Laulība nav tīri cilvēcisks iedibinājums, kaut arī gadsimtu gaitā tā tikusi pakļauta daudzām izmaiņām dažādās kultūrās, sociālajās iekārtās un garīgajās ierašās. Katoļu Baznīcā laulība ir viens no Jēzus Kristus septiņiem iedibinātajiem sakramentiem.

Pija XI enciklikā „Casti connubii” uzsvērts: “Laulības institūcija, tās mērķis, kam tai jākalpo, likumsakarības, kurām tā tiek pakļauta, svētības, kas no tās plūst, – tas viss ir Dieva iedibināts.”[1] Svētie Raksti apliecina, ka vīrietis un sieviete ir radīti viens otram: “Nav labi cilvēkam būt vienam.” (Rad 2, 18) Pēc grēkā krišanas laulība palīdz pārvarēt noslēgšanos sevī, egoismu, savas baudas meklēšanu, kā arī veicina savstarpējo atvērtību, izpalīdzību un pašatdevi.

 Laulības pamatā ir mīlestība un sevis dāvāšana otram.
 Laulības pamatā ir divi aspekti:
1. divu cilvēku – vīrieša un sievietas vienība, kurā viņi viens otru papildina;
2. dzīvības tālāknodošana.
Apustulis Pāvils uz to norāda, sacīdams: “Vīri, mīliet sievas, tāpat kā arī Kristus mīlēja Baznīcu un pats sevi atdeva par viņu, lai viņu darītu svētu”        ( Ef 5, 25-26), uzreiz piebilzdams: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; bet es to saku attiecībā uz Kristu un Baznīcu!” ( Ef 5, 31-32)
Vatikāna II konvila dokumentā „Gaudium et spes” teikts: “Dziļā dzīves un mīlestības kopība laulībā, kas ir Radītāja dibināta un apveltīta ar saviem īpašiem likumiem, tiek noslēgta ar laulības derību, t.i., ar neatsaucamu personisku piekrišanu. Tādā veidā ar personisku un brīvu aktu, laulātajiem savstarpēji sevi dodot un vienam otru pieņemot, rodas institūcija, kas ir saskaņā ar Dieva gribu un kas ir spēkā arī sabiedrības priekšā. Šīs vinculum sacrum[2] – kā pašu laulāto un viņu pēcnācēju labā, tā arī sabiedrības labā – nav pakļautas cilvēku patvaļīgiem ieskatiem, jo pats Dievs ir autors laulībai, kas ir apveltīta dažādiem labumiem un mērķiem [bonis ac finibus]..” [3] Pāvila VI enviklika „Humanae vitae”: “Tāpēc laulība nav nejaušības sekas vai neapzinātu dabisko spēku evolūcijas produkts: tā ir Radītāja iedibināta saprātīga institūcija, lai īstenotos Viņa mīlestības iecere cilvēcē.”[4]
Pasaulē ir sastopami divi fundametāli aicinājumi – laulība un atturība no dzimumdzīves debesvalstības dēļ. Abas šīs realitātes – gan Laulības sakraments, gan jaunavība Dieva valstības dēļ – nāk no Kunga. Viņš pats piešķir tām nozīmi un nepieciešamo žēlastību dzīvot tās saskaņā ar Viņa gribu. Latīņu ritā laulību svinēšana starp diviem ticīgajiem katoļiem parasti (bet ne vienmēr) notiek Svētās Mises laikā, tādēļ ka visi sakramenti ir saistīti ar Kristus Lieldienu noslēpumu. Ļoti svarīgi, lai nākamie laulātie draugi sagatavotos Laulības sakramenta svinēšanai, vispirms saņemot Gandarīšanas sakramentu, kā arī pirms tam izdzīvojot saderināšanās laiku un saņemot labu katehēzi.
Kandidāti uz priesterību gatavojas sešus gadus Garīgajos semināros, tomēr gatavošanās laulībai parasti aprobežojas ar īsu katehēzi! Bet atbildība Dieva priekšā ir līdzīga! Saskaņā ar latīņu tradīciju, laulātie kā Kristus žēlastības kalpotāji piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā.Laulību derību noslēdz vīrs un sieva, kas ir kristīti un brīvi, lai noslēgtu laulību, un kas savu piekrišanu izsaka labprātīgi.
“Būt brīvam” nozīmē:- neviens nav piespiests;- nepastāv nekādi šķēršļi, raugoties no dabiskā vai Baznīcas likuma viedokļa. Šī iemesla dēļ (vai citu iemeslu dēļ, kas laulību dara nederīgu vai nenotikušu), Baznīca pēc tam, kad apstākļus izskatījis kompetents Baznīcas tribunāls, var izsludināt “laulības nederīgumu”, proti, ka šī laulība nekad nav pastāvējusi. Šajā gadījumā laulības slēdzēji ir brīvi precēties, tomēr respektējot dabiskos pienākumus, kurus nosaka iepriekšējā kopdzīve. Laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņiem izdodas dalīties tajā, ko katrs no viņiem savā kopienā saņēmis, un ja viņi mācās viens no otra, kādā veidā otrs cilvēks apliecina dzīvē savu uzticību Kristum.
Laulībās, kas tiek noslēgta starp katoli un nekristīto, laulātajam, kas ir katolis, ir īpašs uzdevums:  “Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu.” ( 1 Kor 7, 14)  Ir liels prieks laulātajam – kristietim un Baznīcai, ja šī “svētdarīšana” ved pie brīvas otrā laulātā pievēršanās kristīgajai ticībai.

Laulības saites ir nostiprinājis pats Dievs, tā ka noslēgtu un miesā īstenotu laulību starp kristītajiem nekad nevar šķirt. Šīs saites, kas rodas no laulāto brīvās cilvēciskās rīcības un no īstenotas laulības, tagad ir neatceļamas un ir pamats derībai, kuru nodrošina Dieva uzticība. Baznīcai nav varas nostāties pret šo dievišķās gudrības noteikto kārtību.

Jāatcerās, ka mīlestība ir atvērta auglībai.

Laulāto mīlestība pēc savas dabas prasa neaizskaramu uzticību. To nosaka abpusējā sevis dāvāšana. Mīlestība vēlas būt spēkā uz viesiem laikiem. Tā nevar būt tikai “līdz jauna lēmuma pieņemšanai”. Tomēr pastāv apstākļi, kuros laulāto kopdzīve dažādu iemeslu dēļ kļūst praktiski neiespējama. Tādos gadījumos Baznīca atļauj laulāto fizisku šķiršanu un kopdzīves pārtraukšanu. Dieva priekšā laulātie paliek vīrs un sieva, viņi nav brīvi, lai noslēgtu jaunu laulību. Tomēr, izlīgšana ir vislabākais risinājums. Draudze ir aicināta šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Sīkāku informāciju meklējiet KBK 1601 – 1666; vai Internetā www.catholic.lv/Katehisms/Index.html
 [1] Pijs XI. Enciklika „Casti Connubii”. (1930.gada 31.decembrī). Reigas Archidiecēzes Kūrijas izdavums. Reigā. 1931, #7.
[2] vinculum sacrum – svētās saites (lat.val.).
[3] GS 48.
[4] HV 8.
  1. Jāpiesakās 6 mēnešus iepriekš pie priestera.
  2. Jāsatiekas ar priesteri, lai pārrunātu par laulību.
  3. Jāapmeklē ticības mācības kursa 8 nodarbības.
  4. Jāapmeklē Saderināto un iemīlējušos tikšanās kursus.
  5. Mājas lapa: http://www.laulatiem.lv
  6. Jāapmeklē konsultāciju par Dabīgo ģimenes plānošanu (ir iekļauta Saderināto kursos).
    Pieteikšanās:
    Mob. Tel.: 266 96 147 (Baiba) 29191860 (Marks)                                                    
  7. Jāiesniedz sekojoši dokumenti laulības reģistrēšanai (ja nav jau reģistrējušies CAR):
    • aizpildītu iesnieguma formu laulības reģistrācijai
    • laulājamo pasu kopijas, uzrādot oriģinālu
    • dzīvesvietas deklarācijas
    • ārsta izziņu par veselības stāvokli
    • liecinieku pasu kopijas, uzrādot oriģinālu
    • kvīts par valsts nodevas samaksu Ls 5,- apmērā.
      Iemaksas mērķis: Valsts nodeva par laulības reģistrāciju.
  1. Tiem katoļiem un pareizticīgajiem, kuri jau iepriekš bija precējušies, bet nebija laulājušies baznīcā – iepriekšējās civillaulības šķiršanas apliecība vai tiesas sprieduma noraksts.
  2. Ja iepriekšējais laulātais draugs ir miris – viņa miršanas apliecība.
  3. Dienu vai divas pirms laulībām ir jāsaņem Izlīgšanas sakraments (grēksūdze) un jāpieņem Sv. Komūnija.
 Septiņi sakramenti skar visus posmus un visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam kristiešu ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem mēs tiekam dziedināti un saņemam sūtību. Šajā ziņā pastāv zināma līdzība starp dabiskās dzīves posmiem un garīgās dzīves posmiem.
Katoliskās Baznīcas katehisms, 1210
Pateicoties Svētajam Garam, kas ieved Baznīcu “visā patiesībā” ( 16,13), Baznīca, būdama uzticīga Dieva noslēpumu pārvaldītāja, soli pa solim ir atpazinusi šo no Kristus saņemto dārgumu krātuvi un noteikusi šo dārgmantu “piešķiršanu”, tāpat kā tas bijis ar Svēto Rakstu kanonu un ticības mācību. Tādējādi Baznīca gadsimtu gaitā ir atzinusi, ka liturģisko ritu vidū septiņi tiešā nozīmē ir Kunga iedibināti sakramenti.
Sakramenti ir “Baznīcas” sakramenti divējādā nozīmē: tie pastāv “caur Baznīcu” un “Baznīcas labā”. Tie pastāv “caur Baznīcu”, jo tā pati ir Kristus darbības sakraments, Kristum darbojoties Baznīcā, pateicoties Svētā Gara nosūtīšanai. Un tie pastāv “Baznīcas labā”, tie ir “sakramenti, kas veido Baznīcu“, jo cilvēkiem tie atklāj un piešķir, it īpaši Euharistijā, vienotības ar Dievu-Mīlestību, kas ir viens Dievs trijās Personās, noslēpumu.
 Katoliskās Baznīcas katehisms, 1117-1118

 

Dievkalpojumu kārtība

svmei (2)

Meinards Aglonas svētceļnieki http://youtu.be/njR3OYcaIQ8