“Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas iepriecina manu jaunību”. Ar šādiem psalma vārdiem latīņu valodā jau septīto gadu Ogres Sv. Meinarda katoļu draudzes baznīcā reizi nedēļā sākas dievkalpojums, kas ārēji liekas atšķirīgs no tiem, kuros citkārt iespējams piedalīties katoļu draudžu baznīcās Latvijā. Taču atcerēsimies, ka tieši šī Svētās Mises dievkalpojuma forma bija vēl līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem visizplatītākā Romas Katoliskajā baznīcā gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Tikai 1969. gada liturģijas reformas rezultātā, kas sekoja pēc 2. Vatikāna koncila, tika izdotas jaunas Baznīcas dievkalpojumu grāmatas, kas tika ieviestas visā Rietumu Baznīcā. Taču arī turpmākajos gados pēc reformas tradicionālā dievkalpojuma forma atsevišķās vietās pasaulē saglabājās, jo bija priesteri, kas turpināja kalpot ritā, kurā viņi bija ordinēti un ar kuru nesaraujami bija saistīta viņu garīgā dzīve. Arī ne mazums katoļticīgo vēlējās palikt uzticīgi tam dievkalpojuma veidam, ar kuru kopā viņi bija uzauguši par praktizējošiem kristiešiem. Vēlāk arī daudzi gados jaunāki katoļi, kas bija dzimuši pēc reformas, atklāja tradicionālā dievkalpojuma garīgās bagātības un skaistumu.