Mt 21, 28-32

 

Evaņģēlija teksts (Mt 21, 28-32): 

  • 28. Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā! 29. Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja. 30. Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja. 31. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā. 32. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam. 

Jaunais tulkojums:

  • 28 Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza: dēls, ej šodien strādāt vīnadārzā. 29 Bet tas atbildēja: es negribu. – Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja. 30 Tad tēvs devās pie otra dēla un lūdza to pašu. Tas viņam atbildēja: jā, kungs, – tomēr negāja. 31 Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: “Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: “Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu valstībā nekā jūs. 32 Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt.

Paralēlās vietas:

  • –

Līdzīga tēma:

  • Lk 7, 29-30
  • Lk 15, 11- 32 

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

  • Mt 21,29: Mt 7,21; 20,1-6; Sīr 3,3-11; Lk 6,46.
  • Mt 21,31: Mt 7,21; 12,50; Lk 7,36-50; 18,14, 19,1-10.
  • Mt 21,32: 2 P 2,21; Mk 12,14; Sak 8,20; 12,28; 16,31; 21,16.21 (LXX); Lk 3,12; 7,29; Mt 9,10-13; Lk 7,35-50; 18,9-14; J 7,48.

Evaņģēlijs dzejas lāsē (pr. Pāvils)

Gājputni vīnadārzā 

Vai jābrīnās, ka ziemā
nemeklē ogas vīnakokā,
ka nepeld ar laivu pa upi 
un nesarunājas ar gājputniem…?

Dēla sasalusī sirds
neatver durvis pat tēvam1,
ko tad gribi tu, garāmgājēj?

Bet Saule nepadodas.
Ir cerības pilna, jo ledu var kausēt 
Vārda lietus un ūdeņu krākšana2,
netikļu izbalināšanas stars3
un nožēlas pavasaris4.

Tātad arī sasalušais dēls
var kļūt par gājputnu,
kas visur kur liecinās
par mūžīgo vasaru?

Ogre, 29. IX 2023.

_______________________

  1. Sal. Mt 21, 28.30. 
  2. Sal.: Is 45, 8; Ps 42, 8; Ez 1, 24; 43, 2. 
  3. Sal. Mt 21, 31-32.  
  4. Sal. Mt 21, 29. 

Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai: 

  • 28. Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā! 29. Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja. 30. Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja. 
    • Ko es atceros no savas bērnības – vai centos būt paklausīgs bērns un pildīju vecāku lūgumus? Kādi bija manas paklausības motīvi? Kā ir ar manu paklausību vecākiem, darba devējiem vai citiem priekšniekiem tagad? 
    • Kad pirmo reizi dzirdēju, ka ceturtais bauslis neattiecas tikai uz attiecībām ar vecākiem, bet arī uz citiem cilvēkiem, sabiedrību, valsti? (vairāk jāskatās → KBK 2197 – 2257)
    • Šī līdzība vairāk runā nevis par ceturto bausli, bet par pirmo bausli – mīlēt Dievu, mūsu Tēvu, un būt Viņam paklausīgam. Kā es varētu skaidrot cilvēkiem, ko nozīmē paklausība ticībā, par kuru tik bieži māca Baznīcas katehismā? Piemēri:
      • KBK 143: Ticībā cilvēks pilnībā pakļauj savu prātu un gribu Dievam. Ar visu savu būtību cilvēks dod savu piekrišanu Dievam, kas atklāj. Svētie Raksti šo cilvēka atbildi Dievam, kas atklāj, sauc par “ticības paklausību” [sal.: Rom 1, 5; 16, 26].
      • KBK 156: Ticības motīvs nav fakts, ka atklātās patiesības liekas patiesas un saprotamas mūsu dabiskā prāta gaismā. Mēs ticam “paša Dieva autoritātes dēļ – Dieva, kurš atklāj un nevar ne pats maldīties, ne arī mūs maldināt”. “Tomēr, lai mūsu ticības paklausība būtu saskaņā ar mūsu saprātu, Dievs ir gribējis, lai Svētā Gara iekšējā palīdzība būtu Viņa Atklāsmes ārējo pierādījumu pavadīta.” Tādējādi Kristus un svēto veiktie brīnumi, pravietojumi, Baznīcas izplatīšanās un svētums, tās auglīgums un noturība ir “ļoti drošas Atklāsmes zīmes, kas piemērotas visu sapratnei”; tas viss kopumā veido ticamības motivāciju, kas rāda, ka “ticības piekrišana nepavisam nav gara akla kustība”.
      • KBK 494: Uz pasludinājumu, ka viņa, vīra nepazinusi, dzemdēs “Visaugstā Dēlu” Svētā Gara spēkā, Marija atbildēja ar “ticības paklausību”, būdama droša par to, ka Dievam nav nekā neiespējama: “Redzi, es esmu Kunga kalpone; lai man notiek pēc tava vārda.” (Lk 1, 38) Tādējādi, devusi piekrišanu Dieva vārdam, Marija kļuva par Jēzus Māti un no visas sirds, nekādam grēkam viņu neaizkavējot, pieņēma dievišķo pestīšanas gribu un pati pilnībā sevi atdeva savam Dēlam un Viņa darbam, lai ar Dieva žēlastību, darbojoties kopā ar Jēzu un paliekot atkarīga no Viņa, kalpotu pestīšanas noslēpumam…
      • KBK 891: (…) Ja Baznīca, pildot augstākā maģistērija funkciju, liek priekšā ticēt kādai patiesībai “kā Dieva atklātai” un kā Kristus mācībai, tad “ticības paklausībā šīs definīcijas jāpieņem”. Šī nemaldība “sniedzas tikpat tālu, kā pats dievišķās Atklāsmes mantojums”. 
      • KBK 2087: Mūsu morāliskās dzīves avots ir ticība uz Dievu, kurš atklāj mums savu mīlestību. Sv. Pāvils runā par ticības paklausību kā par pirmo pienākumu. Viņš parāda, ka “Dieva neatzīšanā” meklējams visu mūsu morālisko noviržu cēlonis un izskaidrojums. Mūsu pienākums pret Dievu ir ticēt uz Viņu un liecināt par Viņu. 
  • 31. Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais.
    • Ir ļoti pazīstams svētā apustuļa Pāvila teksta fragments no vēstules korintiešiem, kurā viņš skaidro, ka visvērtīgākais cilvēka stājā ir mīlestība (sal. 1 Kor 13, 13). Tomēr šis Evaņģēlija fragments, kā arī citi (piemēram: Mt 7, 21; 12, 50; Lk 12, 47; J 4, 34; 6, 38), it īpaši Vēstule ebrejiem desmītajā nodaļā akcentē (Jēzus) paklausību. Ko es varētu teikt par šiem diviem akcentiem? Vai var teikt, ka mīlestība ir pirmā, vai tomēr paklausība ir pirmā – vai sacītais ir pretruna? Varbūt tomēr pirmais akcents vienojas ar otru; no tā izriet?
    • Kā mani ietekmē doma par “kļūšanu pirmajam”? Kādās jomās, kādās dzīves izpausmēs es to uztveru kā labu pamudinājumu “būt pirmajam”?
    • Vai šai kontekstā svētā Pāvila salīdzinājumi par ticību un sportu (sal.: 1 Kor 9, 24-25; 2 Tim 4, 7-8; Fil 3, 13-14) un pirmās vietas iegūšanu man šķiet pamatoti? 
  • Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā.
    • Daudzās diskusijās argumentu kodols ir uzrādīt patiesību par konkrēto lietu, par ko ir runa. Tomēr arī Jēzus uzrunā līdzās “argumentum ad veritatem” (arguments, kas saistīts ar patiesību par situāciju; šai gadījumā par attiecībām starp bērniem un vecākiem, kas balstās uz paklausības principa), atrodam “argumentum ad hominem” (arguments, kas attiecas uz cilvēkiem, viņu stājām, viņu rīcībām), jo Jēzus norāda uz muitnieku un netikļu atgriešanās piemēriem. Vai arī man ir skaidrs, kā lietot šādu diskusijas rīku, zinot, ka, norādot uz cilvēku, var dažreiz patiesību arī aizēnot? Piemēram, kad kāds saka: “Kā tu vari man aizrādīt par kādu manu rīcību, ja pats šajā kontekstā neesi labāks…?!?” Bet taču mana vai cita cilvēka nepilnība nemaina patiesību par lietu, situāciju, pienākumu, baušļa būtību.
    • Uz kādiem Baznīcas izsludinātajiem Dieva svēto piemēriem es norādītu, kā uz tiem, kas man visvairāk palīdzējuši atgriezies konkrētos dzīves un ticības punktos? Uz kādiem piemēriem no savu paziņu loka es norādītu, kā uz tiem, kas tagad mani mobilizē pilnveidoties dzīves skaistumā un ticības svētumā? 
  • 32. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam. 
    • Kādas šobrīd dzīvojošas personas es salīdzinātu ar svēto Jāni Kristītāju? Kāda ir līdzība starp viņiem? 
    • Kādas ir manas dzīves izpausmes, kas varētu būt radniecīgas sv. Jāņa Kristītāja dzīves stilam un var citus mudināt uz atgriešanos un izaugsmi svētumā?
    • YouTube kanālā var atrast iespaidīgu liecību sēriju ar nosaukumu “I am second” [≈ “Es esmu otrais”], kas saistās ar svētā Pāvils teikto par sevi: “Patiesa un pilnīgi pieņemama ir tā mācība, ka Jēzus Kristus atnācis šinī pasaulē, lai izglābtu grēciniekus, starp kuriem es esmu pirmais.” (1 Tim 1, 15). Ekrānā daudzi cilvēki liecina par smagiem, jo grēcīgiem savas dzīves apstākļiem, kuros iegāja Jēzus Kristus pestījošā žēlastība. Vai es būtu drošs cilvēkiem norādīt uz šādām vai līdzīgām  liecībām, lai pamudinātu viņus uz atgriešanos vai lai palīdzētu stiprināties ticībā?
    • Par kādām liecībām, kas man visvairāk palīdzējušas stiprināties ticības ceļā, es varētu stāstīt citiem? 

 

 

 

 

 

 

 

.

Komentēšana nav pieejama.