Mt 18, 21-35
Evaņģēlija teksts (Mt 18, 21-35):
- 21 Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cikkārt man jāpiedod savam brālim, ja viņš pret mani grēko? Vai līdz septiņkārt? 22 Jēzus sacīja viņam: Es nesaku tev līdz septiņkārt, bet septiņdesmitkārt septiņi. 23 Tāpēc debesvalstība pielīdznāma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. 24 Un, kad viņš iesāka norēķinu, tika pie viņa atvests viens, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. 25 Bet kad tam nebija ko atdot, tā kungs pavēlēja pārdot viņu un tā sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt. 26 Bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu sacīdams: Esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu. 27 Tad kungs apžēlojās par šo kalpu; viņš to atbrīvoja un atlaida viņam parādu. 28 Bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sarābis to, žņaudza, sacīdams: Atdod, ko esi parādā! 29 Un viņa līdzgaitnieks, nokritis pie kājām, lūdza to, sacīdams: Esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu. 30 Bet viņš negribēja gāja, un meta to cietumā, iekams neatdos parādu. 31 Bet viņa līdzgaitnieki, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. 32 Tad viņa kungs to pasauca un sacīja: Tu nekrietnais kalps! Es visu parādu tev atlaidu, jo tu mani lūdzi. 33 Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu līdzgaitnieku, kā es apžēlojos par tevi? 34 Un viņa kungs, kļuvis dusmīgs, nodeva to mocītājiem, kamēr tas neatdos visu parādu. 35 Tā arī mans Debestēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.
Jaunais tulkojums:
- 21 Tad Pēteris piegāja viņam klāt un jautāja: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?” 22 Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām. 23 Tādēļ Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem. 24 Kad viņš sāka to darīt, viņam pieveda kādu, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talantu. 25 Un, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot gan viņu pašu, gan viņa sievu un bērnus, gan visu, kas tam bija, un parādu samaksāt. 26 Tad kalps krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 27 Kungs iežēlojās par šo kalpu un atlaida tam aizdevumu. 28 Šis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā! 29 Tad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 30 Taču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis. 31 Citi kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam. 32 Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi. 33 Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos? 34 Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu. 35 Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”
Paralēlās vietas:
- Lk 17, 3-4
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- Mt 18, 21: Mt 14,28; 15,15; 16,16.
- Mt 18,22 par.: Rad 4,15.24; Lev 26,21; Dan 9,27; Sak 24 16.
- Mt 18,23: Mt 15,19; 22,2.
- Mt 18,25: 2 Ķēn 4,1; Neh 5,3-5; Am 2,6; 8,6; Is 50,1.
- Mt 18,26: Mt 2,11; 4,9; Lk 4,7; Apd 10,25.
- Mt 18,27: Mt 24,50; Lk 7,42.
- Mt 18,28-29: Sīr 28,2-4; Mt 24,29.
- Mt 18,30: Rom 13,7; 1 Kor 7,3.
- Mt 18,31: Mt 17,23.
- Mt 18,33-34: Mt 6,12-15; 22,7; 5,26; Lk 12,59.
- Mt 18,35: Mt 6,14-15; Mk 11,25; Kol 3,13; Rom 6,17; 1 P 3,4.
Evaņģēlijs dzejas lāsē (pr. Pāvils)
Šķībā matemātika
Kuro jau reizi
es strīdos ar svēto Pēteri,
ka divi plus divi nav vienāds ar pieci,
ka simts denāriji nav vairāk nekā desmit tūkstoši talentu1,
ka piedošana nevar pārsniegt septiņdesmit reiz septiņas reizes…2
Bet kā aizķērusies plate
viņa sirds atkārto
par Trim, kas ir Viens3,
par gaiļa rīta dziesmas trīskārtīgo zīmogu4,
un trīs jautājumiem, kas caururbj zemeslodi un viņu5.
Kas tad bija
viņa matemātikas skolotājs?!?
Ogre, 9. IX 2023.
________________________
- Sal. Mt 18, 23-34.
- Sal. Mt 18, 21-22.
- Sal.: Mt 3, 16-17 + J 10, 30; 1 J 5, 6-8.
- Sal. Lk 22, 34. 60-61.
- Sal. J 21, 15-19.
Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai:
- Ievada jautājumi:
- Kā skanētu manis izteikta piedošanas definīcija?
- Uz ko es norādītu sev un pārējiem, lai piedošana no sapņu un domu līmeņa pārietu gribas un derības laukā, lai tā taptu realitāte?
- Vai man ir zināmi lūgšanu veidi piedošanai, kurus, piemēram, piedāvā pr. Robert de Grandis vai Nīls Lonzano?
- Vai man gadījies skaidrot cilvēkiem atšķirību starp vēlmi visu pilnīgi aizmirst un vēlmi patiesi piedot (pat atceroties)?
- Vai sakarā ar šo tēmu man ir gadījies izmantot Evaņģēliju, kurš kontekstā ar Kunga Jēzus piedošanu Pēterim norāda uz Viņa apzināti Pēterim uzdoto trīskārtīgo jautājumu, bet ne par aizliegšanos, bet par mīlestību un vēlmi kalpot (sal. J 21, 15-19)?
- 21 Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cikkārt man jāpiedod savam brālim, ja viņš pret mani grēko? Vai līdz septiņkārt? 22 Jēzus sacīja viņam: Es nesaku tev līdz septiņkārt, bet septiņdesmitkārt septiņi.
- Vai man ir gadījies skaitīt vai arī pierakstīt pāridarījumus, ko man izdarīja citi cilvēki? Ja jā, tad ar kādām domām, ar kādu nolūku es to darīju?
- Vai kādreiz mēģināju saskaitīt, cik reizes savā līdzšinējā dzīve esmu grēksūdzes sakramentā saņēmis grēku piedošanu? (Vai šis skaitlis ir lielāks nekā 490?)
- Vai man ir skaidrs, ka tāpat kā Dievs ir vienmēr žēlsirdīgs un piedod – ja tikai cilvēks atzīstas grēkos, nožēlo un patiesi grib atgriezties – tad arī mani šis Evaņģēlijs aicina vienmēr būt gatavam piedot?
- 23 Tāpēc debesvalstība pielīdznāma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. 24 Un, kad viņš iesāka norēķinu, tika pie viņa atvests viens, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.
- Kādā veidā līdz šim mēģināju iztēloties, vai ar ko salīdzināt savu grēku vainas (“parādu”) lielumu?
- Vai varu aptvert visas cilvēces “parāda”, grēka lielumu?
- 25 Bet kad tam nebija ko atdot, tā kungs pavēlēja pārdot viņu un tā sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt.
- Vai esmu kādreiz bijis piespiests aizņemties? Kas mani pie tā piespieda?
- Vai esmu atdevis visus līdzšinējos parādus?
- Vai, domājot par parādiem, es ar šo jēdzienu saprotu vien finansiālo sfēru? Uz kādiem morāliem vai arī garīgiem parādiem es varētu norādīt?
- 26 Bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu sacīdams: Esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu.
- Vai man ir kādreiz bijušas problēmas ar parāda atdošanu? (Kādu iemeslu dēļ?)
- Vai esmu prasījis savam aizdevējam parāda atlaišanu? (Vai tas man bija dots? Kā mēģināju par to pateikties?)
- Vai grēksūdzes kontekstā, kas ir grēku “parādu” atlaišana, es cenšos katru reizi pateikties Dievam par Viņa žēlsirdību? Vai mēģināju kaut kādā veidā pateikties arī priesteriem, kas man kalpoja vai kalpo, lai es varētu no Dieva saņemt grēku piedošanu caur Baznīcas kalpošanu? Vai tā bija lūgšana par viņiem, vai kas cits?
- 27 Tad kungs apžēlojās par šo kalpu; viņš to atbrīvoja un atlaida viņam parādu.
- Kāda ir manas sirds izpratne par izlīgšanas un gandarīšanas sakramentu? Kā es to definētu, ja kāds to man prasītu?
- Ko varu teikt par atlaidām, kuras paredz katoļu Baznīca? Vai pazīstu prakses, ar kurām saistās iespēja saņemt atlaidas Baznīcā?
- Vai esmu informēts par atlaidām sakarā ar draudzes svētkiem, Rožukroņa lūgšanu, euharistisko adorāciju, Bībeles lasīšanu pusstundu?
- Vai zinu, kādi ir noteikumi, kas saistās ar atlaidām Baznīcā?
- Kāda ir mana izpratne par šķīstītavu? Vai to redzu, kā vēl vienu Dieva žēlastības izpausmi?
- Kā skaidroju tiem, kas neatzīst šķīstītavas realitāti, ka gan Dieva Vārds, gan Baznīcas mācība, gan mistiķu pieredze neapšaubāmi uz to norāda? Vai šajā kontekstā man ir zināmi noderīgi panti, kas uz to norāda, piemēram, no Vecās Derības – Mak 12, 38-45, un no Jaunās – Mt 12, 32, ka tie runā par iespējamo piedošanu tiem, kas atstājuši šo zemi un nostājušies Dieva priekšā?
- Cik bieži pasūtu Svētās Mises nodomu par saviem piederīgajiem mirušajiem? Cik bieži vispār par visām dvēselēm šķīstītavā?
- 28 Bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sarābis to, žņaudza, sacīdams: Atdod, ko esi parādā!
- Kā es izturos pret cilvēkiem, kas man nav atdevuši naudas parādu? Kā ar tiem, kas man ir parādā nemateriālas vērtības?
- 29 Un viņa līdzgaitnieks, nokritis pie kājām, lūdza to, sacīdams: Esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu. 30 Bet viņš negribēja gāja, un meta to cietumā, iekams neatdos parādu.
- Vai man ir gadījies atlaist kādam viņa parādu pilnībā?
- Vai esmu mēģinājis pārliecināt kādu, ka ir nepieciešams otram piedot viņa vainas? Ar kādiem argumentiem mēģināju viņam palīdzēt?
- 31 Bet viņa līdzgaitnieki, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. 32 Tad viņa kungs to pasauca un sacīja: Tu nekrietnais kalps! Es visu parādu tev atlaidu, jo tu mani lūdzi. 33 Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu līdzgaitnieku, kā es apžēlojos par tevi? 34 Un viņa kungs, kļuvis dusmīgs, nodeva to mocītājiem, kamēr tas neatdos visu parādu.
- Ko es darītu šī kunga vietā ar nežēlīgo (attiecībā uz citiem) parādnieku?
- Kāda ir mana izpratne par elli un mūžīgo sodu, kas sagatavots ļaunajiem gariem un tiem, kas līdz pēdējam atsakās no Dieva un mīlestības?
- Vai Dievmātes parādīšanās Fatimā un viss garīgais mantojums, kas ar to saistās, kā arī Baznīcas komentāri par to (piemēram, kardināla Jāzepa Racingera), pārliecina mani par elles realitāti un par vajadzību lūgties par grēciniekiem?
- 35 Tā arī mans Debestēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.
- Vai ikdienišķajā lūgšanā, Kunga lūgšanā (“Tēvs mūsu…”) es skaidri pamanu to daļu, kas saka par nepieciešamību piedot?
- Kādā veidā es cenšos to realizēt savā dzīvē?