Mt 16, 21-27

Evaņģēlija teksts (Mt 16, 21-27): 

  • 21. No tā laika Jēzus sāka skaidrot saviem mācekļiem, ka Viņam vajag iet uz Jeruzalemi un daudz ciest no vecākajiem un rakstu mācītājiem, un augstajiem priesteriem, un tikt nonāvētam, un trešajā dienā augšāmcelties. 22. Un Pēteris, ņēmis Viņu savrup, sāka Viņam aizrādīt, sacīdams: Nost to no Tevis, Kungs! Lai tas ar Tevi nenotiek! 23. Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet kas cilvēcīgs. 24. Tad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, uzņemas savu krustu un seko man! 25. Jo kas grib savu dzīvību glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to iegūs. 26. Jo ko tas līdz cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet savā dvēselē cietīs zaudējumu? Vai kādu izpirkumu cilvēks dos par savu dvēseli? 27. Jo Cilvēka Dēls nāks ar saviem eņģeļiem sava Tēva godībā, un tad Viņš atdos ikvienam pēc tā darbiem.

Jaunais tulkojums:

  • 21 No tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem atklāti teikt, ka viņam būs jāiet uz Jeruzālemi un būs daudz jācieš no vecajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem un ka viņam jātiek nonāvētam un pēc trim dienām augšāmceltam. 22 Pēteris, paaicinājis Jēzu sānis, norāja viņu: “Lai Dievs pasargā tevi, Kungs! Tas nekad tev nenotiks!” 23 Bet viņš pagriezies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no manis, sātan, tu man esi par apgrēcību, tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta.” 24 Tad Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man! 25 Jo, kas grib glābt savu dzīvību, to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs. 26 Ko gan iegūst cilvēks, ja tas iemanto visu pasauli, bet savai dvēselei nodara ļaunumu? Un ko cilvēks lai dod kā samaksu par savu dvēseli? 27 Jo Cilvēka Dēls nāks sava Tēva godībā līdz ar saviem eņģeļiem, un tad viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.  

Paralēlās vietas:

  • Mk 8,31-34;
  • Lk 9,22-27;
  • J 12,25

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

  • Mt 16,21 par.: Mk 2,10.28; 8,38; 9,9.12; 10,45; 13,26; 14,21.41.62 par.; Mt 8,20 par.; 11,19 par.; 12,32 par.; 12,40 par.; 24,27.37.39.44 par.; 10,23; 13,37.41; 25,31; 26,2; 16,13.28; 18,11; 19,28; Lk 17,22; 18,8; 19,10; 21,36; 22,48; 6,22; 9,56; 12,8; J 1,51; 3,13n; 5,27; 6,27.53.62; 8,28; 9,35; 12,23.34; 13,31; Apd 7,56; Ps 118,22; Mk 12,10; Mt 21,42; Mt 9,15; Mk 2,20; Mt 12,40; 17,12; Mk 9,12; Mt 20,22; Mk 10,38; Mt 26,2.24; Mk 14,27n; Lk 22,22; Mt 26,45.54; Lk 12,50; 13,32n; 18,32n; 22,15.37; 23,11; 24,26; J 3,14; 11,51; 12,32n; 16,16nn; Mk 11,27; 14,43.53; 15,1; Mt 27,41; Mk 11,18; 14,1; 15,31; Mt 26,57; Apd 6,12; Lk 20,19 utt.; Mt 27,63; Lk 24,7.46; J 2,19.21; 2,23n; 3,15; 4,10; 12,40; Apd 10,40; 1 Kor 15,4; Mt 12,40; Os 6,2; 2 Ķēn 20,5.8.
  • Mt 16,22 par.: 1 Kor 1,23; 2 Ķēn 20,20; 23,17; 1 Hr 11,19; 2 Mak 2,21.
  • Mt 16,23 par.: Is 8,14; Kol 3,2; Gal 3,13; Ps 9,4; J 6,66; 18,6; 20,14; 1 Ķēn 11,14.
  • Mt 16,24 par.: Mt 10,24n; 1 P 2,21.
  • Mt 16,25 par.: Lk 12,33; J 12,25; Atkl 12,11.
  • Mt 16,26 par.: Sīr 10,28n; Flp 3,8; Jk 4,13; Ps 49,8n; Sīr 26,14.
  • Mt 16,27 par.: Dan 7,13; Mk 13,26n; Mt 24,30n; 13,41; 1 Tes 1,7; Ps 62,13; Sak 24,12; Sīr 35,24 (32,22); J 5,29; Rom 2,6; 6,4; 2 Kor 11,15; 1 Kor 3,13; 2 Tim 4,14; 1 P 1,17; Atkl 2,23 utt.
  • Mt 16,28 par.: Mt 10,23; 24,29n; Mk 13,30; Lk 21,32; Mt 26,73; J 3,29; Apd 22,25.

Evaņģēlijs dzejas lāsē (pr. Pāvils)

Pastarā dienā

Kas par dīvainību
– aizliegt riekstkodim
virzīt pie rieksta garšas?!

Kas par cietsirdību
– aizmūrēt cilvēku
šīs pasaules pelēcībā?!1

Kas par neizpratni
– neļaut Krustam
atvērt laika Varavīksni?!2

Tāpēc es baidos,
ka rieksti, varavīksne
un Sābas karaliene
notiesās tevi pastarā dienā…3

Aglona, Vissvetākā Sakramenta priekšā
2023.08.28. 

________________________

  1. Sal. Mt 16, 26. 
  2. Sal. Mt 16, 21-22. 
  3. Sal. Mt 12, 42. 

Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai: 

  • Fragmentā Mt 16, 13-20 atrodas divi svarīgi panti: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” un “Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai nevienam nesaka, ka Viņš ir Jēzus Kristus.”  Šajā fragmentā – Mt 16, 21-27 – ir šo divu akcentu turpinājums un zināmā mērā paskaidrojums. Proti, Jēzus toreiz aizliedza sludināt, ka Viņš ir Dieva Svaidītais (Kristus), jo šī apzīmējuma pilnā izpratne atmirdzēs vien pēc Viņa ciešanām un pēc augšāmcelšanās (sal. J 8, 28a: “Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka ES ESMU!” ).
    • Cik lielā mērā es esmu pacietīgs patiesības par sevi, par citiem, par pasauli, par Dievu meklēšanā, zinot, ka ir lietas, kuru pilnā jēga un nozīme atklājas tikai pēc kāda laika?
    • Vai esmu piedzīvojis tādas ciešanas, par kuram es varētu teikt, ka pateicoties tām, esmu pietuvojies Dievam vai esmu pārliecinājies par kādām līdz šim neatklātām dzīves patiesībām? 
  • 21. No tā laika Jēzus sāka skaidrot saviem mācekļiem,
    • Kā man šķiet, kāpēc vajadzēja skaidrot mācekļiem, ka Kristum būs jācieš, ja ticīgiem jūdiem bija pazīstami vairāki pravietojumi, kas uz to norādīja? Pietiek pieminēt slavenās “Kunga kalpa dziesmas” no pravieša Isaja grāmatas (sal.: Is 42, 1-9; 49, 1-7; 50, 4-11; 52, 13 – 53, 12).
    • Kāda(s) persona(s) visvairāk paskaidroja man līdz šim par Jēzu Kristu un par svarīgām ticības patiesībām? Vai tas ir bijis kāds no garīdzniekiem vai konsekrētām personām, vai tomēr kāds no lajiem?
    • Kā es saprotu cilvēka neizpratni, sirds kūtrumu un kādu kurlumu, zinot, ka par savām ciešanām Jēzus runāja skaidri un atklāti (vismaz trīs reizes – sal.: Mt 16, 21-23; 17, 22-23; 20, 17-19), tomēr neņemot to vērā, apustuļi strīdējās savā starpā par to, kas no viņiem ir lielākais un pirmais šajā kolēģijā (sal. Mk 9, 33-34) vai arī prasīja sev pirmās vietas Kristus valstībā (sal. Mt 20, 20-28)?
    • Vai man gadījies kādam cilvēkam skaidrot ciešanu jēgu? Kādā veidā esmu to darījis? Vai lietoju kādus citātus no Bībeles? Vai norādīju uz Jēzus Pashu (ka Viņš līdz augšāmcelšanās noslēpumam gāja ciešanām un krustam cauri)? Vai skaidrojot par ciešanu jēgu, norādīju uz kādu no Dieva svētajiem – uz viņu dzīvi vai uz viņu uzrakstīto? 
    • Vai man ir pazīstams un saprotams senais teiciens “Per aspera ad astra” ? (kas nozīmē: caur ērkšķiem (grūtībām) uz zvaigznēm). Uz ko savā dzīvē, uz kādām situācijām vai uz kādām dzīves vērtībām es norādītu, lietojot šī teiciena jēgu?  
  • ka Viņam vajag iet uz Jeruzalemi un daudz ciest no vecākajiem un rakstu mācītājiem, un augstajiem priesteriem, un tikt nonāvētam, un trešajā dienā augšāmcelties.
    • Vai šajā pantā klātesošais darbības vārdu sabiezinājums (“vajag iet”, “daudz ciest”, “tikt nonāvētam”, “augšāmcelties”) pārliecina mani, ka dzīve, mīlestība un ticība nesastāv tikai no domām vai izjūtām un atbilstoši tam – nopūtām, bet no aktīvas darbības, no konkrētiem lēmumiem?  
  • 22. Un Pēteris, ņēmis Viņu savrup, sāka Viņam aizrādīt, sacīdams: Nost to no Tevis, Kungs! Lai tas ar Tevi nenotiek!
    • Zinot, kādiem vārdiem Dieva Dēls lūdzās Olīvdārzā (“Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris iet man secen, tomēr ne kā es vēlos, bet kā Tu!” – Mt 26, 39), vai es varu pieņemt, ka ar vārdiem “Nost ciešanas no manis! Lai tas ar man nenotiek!” lūgtos Pēteris, ja viņš būtu Jēzus vietā?
    • Lasām, ka Pēteris aizrādīja Jēzum, un zinām, ka Olīvdārzā viņa stāja nebija izmainījusies un viņš mēģināja aizstāvēt un pasargāt Jēzu no ciešanām. Kaut sinoptiķi (Mt 26,51; Mk 14,47; Lk 22,50) neatklāj, kurš no apustuļiem gribēja tādā veidā – izmantojot zobenu – aizstāvēt Dieva Dēlu, tomēr sv. Jānis skaidri norāda, ka tas bija Pēteris (sal. J 18, 10.26). Vai man ir skaidrs, kad Pētera izpratne par Kristu un ciešanu un krusta vajadzību, nepieciešamību mainījās?
    • Ja Kristus paklausītu Pētera piedāvājumam izbēgt no ciešanām, izvairīties no krusta, “kā tad lai izpildītos Raksti, ka tam tā jānotiek” (Mt 26, 54) – kā par to jautāja Pēterim pats Jēzus? Kāda man ir fantāzija par to, kas tad notiktu, kā izskatītos pasaule, ja Jēzus Kristus nebūtu cietis un nenomirtu par mums pie krusta?
    • Vai man ir gadījies būt situācijā, kad no mana lēmuma ir atkarīgs kāda cilvēka liktenis un ciešanas, kas ar to saistījās? Ja jā – vai tas ir bijis mana grēka vai tomēr patiesības, taisnības un objektīvi labā kontekstā?
    • Kādas emocijas, kādas domas izraisa manī sv. Pētera, kurš aizrādīja Jēzum par ciešanām, teiktais: “Labāk, labu darot, ciest, jo tāds ir Dieva prāts, nekā darīt ļaunu. Jo arī Kristus vienreiz mūsu grēku dēļ miris. Taisnīgais par netaisnīgajiem, nonāvēts gan miesā, bet atdzīvināts garā, lai mūs upurētu Dievam.” (1 P 3, 17-18)?
    • Evaņģēlijs norāda, ka šajā fragmentā (Mt 16, 21-27) aprakstītie notikumi seko laikam, kad Jēzus mācīja lūgties ar vārdiem: “Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds! Lai atnāk Tava valstība! Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!” (Mt 6, 9-10). Vai es domāju, ka Pēteris nebija spējīgs to saprast un tad jautāt, kur beidzas Debesu Tēva griba un kur sākas viņa (cilvēka) griba? 
    • Kādā veidā es pats spēju atšķirt robežas starp savu gribu, otra cilvēka gribu un Dieva gribu? Vai es to varu vienmēr veikt viens pats, vai tomēr izmantoju otra cilvēka (vai arī kopienas) un garīgās Dieva gaismas palīdzību?  
  • 23. Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet kas cilvēcīgs.
    • Kā es saprotu, no kurienes Jēzus teiktajos vārdos: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls… Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesvalstības atslēgas.” (Mt 16, 17-19a) un “Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību…” (Mt 17, 23) parādās tik milzīga atšķirība starp patiesībām par Pēteri?!
    • Vai arī man gadījies būt dzīves vai ticības kalnos un pēc īsa laika grēka un ļaunā ielejās? (Kādu iemeslu dēļ tas notika?) 
    • Kā es skaidrotu faktu, ka Jēzus vārdu gaismā cilvēka griba varētu būt identiska ar ļaunā gara gribu? Kam vajag notikt, lai cilvēks savā domāšanā un savos lēmumos pildītu ne tikai sevis paša, cilvēka gribu, bet jau velna gribu? Līdzīgi tam var jautāt, vai man ir skaidrs, kam jānotiek, lai cilvēks savā domāšanā un savos lēmumos pildītu ne tikai sevis paša, bet tieši Dieva gribu?
    • Kādās situācijās es pats būtu spējīgs teikt otram cilvēkam: “Ej prom no manis, jo tu domā kā sātans!” ? Vai tomēr man tas šķiet vispār nepieļaujams mūsdienās un manā dzīvē?  
    • Vai man ir skaidrs, ka tik barga Jēzus reakcija saistījās ne tikai ar Kristus mīlestību uz savu Tēvu un Viņa gribu (kas mīl, grib izpildīt tā vēlmi, ko viņš mīl), bet arī ar Dieva mīlestību uz cilvēku (tai skaitā – Pēteri)? Citos vārdos: sekošana Pētera piedāvājumam ne tikai mazinātu Kristus mīlestību uz Tēvu, bet arī neļautu īstenoties Dieva mīlestībai uz mums, grēciniekiem. 
    • Vai šo pantu es papildinātu ar teikto no Bībeles “Manas domas nav jūsu domas jo cik augstu debesis ir pāri zemei…
  • 24. Tad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, uzņemas savu krustu un seko man!
    • Kādos apstākļos man gadījies ņemt un nest kāda cita cilvēka krustu, nevis savējo?  
    • Uz kādām dzīves izpausmēm, uz kādām stājām es norādītu, kā uz tām, kas visvairāk prasa, lai es tos “piesistu krustā” vai tajā aizliegtu sevi?  
    • Vai Kunga Jēzus aicinājums: “Ja kas grib man sekot…” man šķiet vienojams ar sv. Pāvila teikto “Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un vērojiet tos, kas pēc mūsu parauga dzīvo!”  (Flp 4, 17) un citā vietā “Esiet sekotāji man…”  (1 Kor 11, 1a)? Kad es varētu sekot konkrētam cilvēkam, lai tas nepretotos sekošanai Kristum? 
  • 25. Jo kas grib savu dzīvību glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to iegūs.
    • No bērnības esam mācīti, ka vajag ēst, lai dzīvotu, vajag rūpēties par savu veselību un tamlīdzīgi. Kā tad es saviem bērniem, audzēkņiem vai draugiem varētu paskaidrot Jēzus teikto: “Kas grib savu dzīvību glābt, tas to pazaudēs.” ?
    • Kādi ir man vislabāk pazīstamie Dieva svētie, kas zaudējuši savu dzīvību Jēzus dēļ? Vai es varu sīkāk paskaidrot, kādos dzīves apstākļos viņi ir zaudējuši dzīvību Jēzus dēļ? 
  • 26. Jo ko tas līdz cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet savā dvēselē cietīs zaudējumu? Vai kādu izpirkumu cilvēks dos par savu dvēseli?
    • Vai kāds man kādreiz ir pajautājis, kāda ir cilvēka dvēseles cena?
    • Vai šis pants (Mt 16, 26) un jau Vecajā Derībā teiktais “Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves – visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,- lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu.” (Ps 49, 8-9), pārliecina mani, ka katram vajadzētu domāt par “cenu”, kuru par mums bija “samaksājies” Jēzus Kristus? 
    • Šīs tēmas kontekstā Sv. Pēteris saka: “Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgu zeltu un sudrabu no savas aplamās dzīves, kas no tēviem mantota, bet ar Kristus, neaptraipītā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm…” (1 P 1, 18-19). Vai man ir zināmi vēl kādi citāti, kas skaidro, cik ārkārtīgi dārga ir cilvēka dvēsele un tās pestīšana no grēkiem, pestīšana mūžīgajai dzīvei? 
  • 27. Jo Cilvēka Dēls nāks ar saviem eņģeļiem sava Tēva godībā, un tad Viņš atdos ikvienam pēc tā darbiem.
    • Cik lielā mērā mēģinājums salīdzināt manas dzīves darbu vērtību ar Jēzus Kristus krusta upura vērtību man šķiet jēdzīgs? 
    • Zinot, ka Baznīca runā par sešām patiesībām, kuras visiem cilvēkiem jāzina un jātic, un ka ceturtā no tām saka: “Dievs ir taisnīgs: par labiem darbiem atmaksā debesīs, bet par ļauniem soda ellē.”, esmu spējīgs šo mācību savienot ar patiesību par Dieva neizmērojamo žēlsirdību?
      • Ja šī patiesība būtu kādam nepietiekoši saprotama, tad lasīsim katehisma punktus:
      • KBK 678: “Sekojot praviešiem un Jānim Kristītājam, Jēzus pats pasludināja Pēdējās dienas tiesu. Tad tiks celta gaismā ikviena cilvēka rīcība un sirds noslēpumi. Tad tiks tiesāta noziedzīgā neticība, kura noniecināja Dieva dāvāto žēlastību. Attieksme pret tuvāko atklās, vai žēlastība un dievišķā mīlestība tika noraidīta vai pieņemta. Jēzus Pēdējā dienā teiks: “Ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mt 25, 40)”
      • KBK 679: “Kristus ir mūžīgās dzīves Kungs. Pilnīgas tiesības izteikt galīgo spriedumu par cilvēku darbiem un sirdīm pieder Viņam kā pasaules Pestītājam. Šīs tiesības Viņš “ieguva” caur savu Krustu. Arī Tēvs “visu tiesāšanu ir atdevis Dēlam” (Jņ 5, 22). Taču Dēls nav nācis, lai tiesātu, bet gan lai glābtu un dāvātu dzīvību, kas ir Viņā pašā. Noliedzot žēlastību šajā dzīvē, ikviens jau pats sevi tiesā, saņem pēc saviem darbiem un var pat sevi pazudināt uz mūžiem, atraidot mīlestības Garu.”  
    • Kādas domas vai arī emocijas izraisa manī katru svētdienu (un Baznīcas lielajos svētos) teiktais apliecinājums: “Es ticu uz vienu Kungu Jēzu Kristu, vienpiedzimušo Dieva Dēlu…, [kurš] atkal godībā atnāks tiesāt dzīvos un mirušos…” ?
    • Vai doma par Dievu, kurš visu redz: gan manas sirds labās domas un darbus, gan visu ļaunu, kas kādreiz no tās iziet, mudina mani vairāk uz paļāvību Dievā un mobilizē pie ticības un mīlestības pilniem darbiem, vai tomēr vairāk veido manī bailes, uztraukumu, vai arī izmisuma sajūtu?
    • Kā es “cīnos” ar viltus praviešiem, kas ik pēc kāda laika parādās, sludinot konkrētu pasaules gala datumu? Vai pie šādām sarunām es lietoju Evaņģēlija patiesību: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs. Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs. (Mk 13, 31-33).
    • Vai es esmu sastapies ar cilvēkiem, kas vēstījumu par pasaules galu uztver kā pasaciņu bērniem? (Kā es mēģināju palīdzēt viņiem atrast patiesību par laika nobeigumu un par mūžību Dieva priekšā?) 
    • Virs šīs zemes par cilvēka darbu un visādām precēm mēs pārsvarā maksājam ar naudu. Kā es iztēlojos “samaksu” pie Dieva Debesīs, par ko svētais Pāvils rakstīja sekojoši: “Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. Un Dievs mums to atklāja caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, pat Dieva dziļumus.” (1 Kor 2, 9-10). Vai Svētais Gars man jau kādā mērā ir atklājis šo “atalgojumu”?

 

Komentēšana nav pieejama.