Mt 16, 13-20

Evaņģēlija teksts (Mt 16, 13-20): 

  • 13. Bet Jēzus nonāca Filipa Cesarijas robežās un jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu? 14. Bet viņi atbildēja: Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, bet citi par Jeremiju vai vienu no praviešiem. 15. Jēzus viņiem sacīja: Bet par ko jūs mani uzskatāt? 16. Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls. 17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs. 18. Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. 19. Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs. 20. Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai nevienam nesaka, ka Viņš ir Jēzus Kristus.  

Jaunais tulkojums:

  • 13 Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” 14 Viņi atbildēja: “Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” 15 Viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” 16 Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” 17 Jēzus viņam atbildēja: “Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs. 18 Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. 19 Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” 20 Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus. 

Paralēlās vietas:

  • Mk 8,27-30;
  • Lk 9,18-21;
  • J 6,67-71;

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

  • Mt 16,13 par.: Lk 6,12; Mt 10,23; 13,41; 14,13.
  • Mt 16,14 par.: Mal 3,1; 4,5n; 2 Mak 15,13-16; Mt 11,14; Mk 6,15; Mt 17,10; 14,2; 21,11.46; Lk 7,16.39; 24,19; J 1,25.
  • Mt 16,16a par.: Mk 10,28; 11,20n; Mt 4,8; 10,2.
  • Mt 16,16b par.: 1 Sam 7,4-16; Ps 2,6-8.12; At  5,26; Ps 42,2; 84,2; Mt 14,33; 1,1; 9,27; 12,23; 15,22; J 4,29; 7,26nn.41; 9,22; Mt 26,63; J 6,57; 11,27; 20,31; Apd  14,15; Rom  9,26 (Os  2,1); 1 Tim 3,15; 4,10 utt.:2 Mak 1,33; 15,4.
  • Mt 16,17: Gal 1,16; Ef 6,12.
  • Mt 16,18 par.: 2 Ķēn 6,19; Is  51,1n; 1 Kor 3,9.22; 9,5; 15.5; Gal 1,18; 2,9.11.14; Mt 4,18; 10,2; Mk 3,16; Lk 6,14; Apd  10,5; 1 P 2,4-8; Ef 2,20; 1 Kor 3,11; Gal 2,9; Īj 38,17; Is  38,10; Gudr  16,13; Ps 9,14; 107,16; 118, 19-26; Jer  1,19.
  • Mt 16,19 par.: Is  22,22: Īj 12,14; Atkl 1,18; 3,7; Mt 18,18; J 20,23.
  • Mt 16,20 par.: Mk 1,34.44; 3,12; 5,43; 7,36; 8,26.30; 9.9; Mt 8,4; 9,30; 12,16; 17,9.

Evaņģēlijs dzejas lāsē (pr. Pāvils)

Baltā Gaisma 

 

Pietiktu tikai 
atšķirt personu krāsas 
un pagaršot Varavīksnes medu,
lai saprastu Baltās Gaismas vienīgo mūžību1.

Diemžēl viedokļu deja
ir kā ļoti stiprs alkohols.
Neļauj izprast nedz laiku, nedz telpu, 
un beidzot iebrauksi kārdināšanas kokā2.

Kad sapņu līķus 
savāks un ieliks laika zārkā,
tad noliks tevi tiem blakus
un liks skatīties melu pelēkās acīs…

Kā tev šķiet,
vai par tavu atgriešanos
palūgsies Lācars ar savām māsām3?
Vai kaulu pilnajai ielejai pieskarsies Vējš4?

Ogre, 2023.08.21. 

________________________

  1. Sal.: Mk 12, 32; Mt 23, 10.
  2. Sal. Rad 3.
  3. Sal. J 11, 1-45.
  4. Sal. Ez 37, 1-14. 

Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai: 

  • 13. Bet Jēzus nonāca Filipa Cesarijas robežās un jautāja saviem mācekļiem, sacīdams:
    • Šis jautājums tiek uzdots mācekļiem pusceļā starp viņu saņemto aicinājumu un Jēzus augšāmcelšanos. Viņiem vēl bija jāaug ticībā. Vai es varu norādīt uz konkrētiem manas dzīves notikumiem vai dienām, kad man tika jautāts par manas ticības līmeni vai kad tā tika nopietni pārbaudīta? 
  • Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu? (…) Bet par ko jūs mani uzskatāt? 
    • Cik lielā mērā man ir skaidrs, ka Dieva tēls, pie kura mani formēja vecāki, katehēti un pārējie cilvēki, un kuru es nesāju savā sirdī, ļoti būtiski ietekmē manu ticību un tās praktizēšanu?
    • Jēzus mums skaidri atklājis, ka Dievs ir Persona, ka Viņš ir Mīlestība. Vai tomēr es savā sirdī un dzīvē atrodu kaut ko no Dieva viltus tēliem, piemēram:
      • ka Dievs ir tiesnesis; ka ir pārvaldošs un sodošs;
      • ka Viņš izseko visas mūsu kļūdas un grēkus un tos “pieraksta”, lai mums pārmestu;
      • ka Viņam īstenībā neinteresē mūsu laima, bet savs gods – it kā Viņš būtu kā egoistiskais Dievs;
      • ka Dievs ir kā lelle, kas vienmēr ir manā rīcībā, vienmēr mani samīļos, vienmēr būs man blakus;
      • ka Dievs ir tikai “zibensnovedējs” – tas nozīmē, ka Viņš ir vajadzīgs, lai mani sargātu no lielām nepatikšanām, lai nekas un neviens man netraucē un mani neaizskar;
      • ka Dievs ir kā vitamīns vai bundulis ar dzērienu, lai mierinātu manas sirds slāpes un visādas vajadzības, kā arī nespēku un trūkumus;
      • ka Dievs ir tikai kādu grupu Dievs – Viņš mīl tikai dažus, sevis izredzētos vai tos, kuri “nopirkuši” Viņa žēlastību, bet pārējiem būs jācieš vai vismaz nebūs dots tik daudz žēlastības, cik viņiem vajadzētu;
      • ka Dievs nav dzīvs, ka Viņš ir tikai ideja, kuru attēlojam dievbijības bildītēs un par kuru runājam galu galā tukšus vārdus; 
      • vai no kāda cita viltus Dieva attēla?
    • Vai man ir zināms šis teksts: “Un jums lai paliek tas svaidījums, ko no Viņa saņēmāt. Un jums nevajag, lai jūs kāds mācītu; bet ka Viņa svaidījums māca jums visu, tas ir patiesi un nav meli.” (1 J 2, 27)? Vai es apzinos, ka šis Bībeles pants norāda uz vienu no interesantākajiem Baznīcas noslēpumiem, kuru teoloģija dēvē par “sensus fidei” un tas nozīmē, ka Dieva tautai kopumā ir dota ticības izjūta, ticības nojausma, pateicoties kurai visa tauta nevar apmaldīties ticībā?
    • Vai man ir skaidrs, ka ticības mācība ir dota caur Dieva atklāsmi (caur Svētajiem Rakstiem), bet arī caur Tradīciju, kas tiek veidota ticīgo sirdīs un dzīvē?
  • 14. Bet viņi atbildēja: Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, bet citi par Jeremiju vai vienu no praviešiem. 15. Jēzus viņiem sacīja: Bet par ko jūs mani uzskatāt?
    • Lasot Evaņģēliju, mēs zinām, ka šādi par Jēzu domāja, piemēram Herods (sal. Mk 16, 14-16). Tomēr būt “pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,” (Lk 24, 19) nav tas pats, kā būt Dievs. Tāpēc Jēzus pilnībā atklāja sevi kā Dieva Dēlu un Dievu tikai pēc augšāmcelšanās (sal. Jņ 8, 27-28: “Tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu. Tad Jēzus sacīja viņiem: «Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.»”
    • Uz tā fona var jautāt: vai patiešām mana sirds Jēzu uzskata par Dieva Dēlu, par vareno Kungu, par Mīlestības avotu?
    • Vai Jēzus man ir Dievs, kuram patiesi “neviena lieta nav neiespējama.” (Lk 1, 37)? 
    • Vai mana Bībeles pazīšana ir pietiekoša, ka es varētu skaidrot, kāds ir sakars starp Vecās Derības praviešiem un Jēzu Kristu? Citādāk: vai es varu skaidrot, kādā ziņā praviešu dzīve, kalpošana un vēstījumi gatavoja Jēzus Kristus atnākšanu un pestīšanas dāvanu? 
    • Uztverot vēl šaurāk iepriekšējo domu: vai es varētu paskaidrot, kādos dzīves notikumos, kādās izpausmēs Jānis Kristītājs bija līdzīgs Jēzum? Kādi viņa dzīves punkti, kādas mācības visspēcīgāk gatavoja tautu, lai tā pieņemtu Jēzus kā Dieva Jēru un Pestītāju? 
  • 16. Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls. 
    • Cik reizes kādu neskaidrību vai pat strīdu par ticību izpausmēm, tā sauktām konfesijām, pāvesta lomu vai konkrētu priesteru dzīves stilu kontekstā, es mēģināju norādīt saskaņā ar šo tekstu, ka Baznīcas dzīves centā ir patiesība par Jēzu Kristu un Viņa kā mūsu Pestītāja misiju?
    • Vai mēģināju kādam “atvērt acis”, ja viņš bija ieļaunojies no Baznīcas ganiem vai vispār no kādiem ticīgajiem, skaidrojot, ka tādējādi viņš apstājas uz cilvēka vājuma, nepilnības un grēka, bet viņa sirds skatiens nesniedzas līdz Kristum?  
    • Vai man ir skaidrs, ka ne visas cilvēka morālajai dzīvei vajadzīgas norādes, kā arī ne visas ticības patiesības (piemēram, par Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu) atrodamas Bībelē, un tieši tāpēc Dievs bija iedibinājis Baznīcu un Baznīcas maģistēriju, lai pāvesti, bīskapi un priesteri skaidrotu mums Evaņģēliju mūsdienās un mūsu dzīves aktuālajos apstākļos; lai rādītu, atklātu mums JēzusKristu laikā, kurā mēs dzīvojam?
    • Kāda ir mana mīļākā (visvairāk manu sirdi barojošā) grāmata par Jēzu un Viņa dzīvi?
    • Vai esmu gatavs kādam, kas jautā par Jēzu  Varbūt Jozefa Racingera (pāvesta Benedikta XVI) triloģija “Jēzus no Nācaretes”? 
  • 17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs.
    • Šis pants liek jautāt par manas sirds pārliecību par to, ka Baznīca ticības un morālās dzīves lietās ir un būs nemaldīga. Pamanīsim, ka te ir runa nevis par konkrētu vienu priesteri vai bīskapu, bet par Baznīcu. Tad Baznīcas nemaldība no visiem ticīgiem prasa paklausību Baznīcas maģistērijam. Lai šis punkts ir vēl skaidrāks, citēsim atbilstošu katehisma punktu: 
      • “Šo nemaldību Romas pāvests, bīskapu kolēģijas vadītājs, gūst jau no sava uzdevuma, jo viņš ir virsgans un augstākais mācītājs visiem ticīgajiem, viņa pienākums ir stiprināt savus brāļus ticībā, ar galīgu aktu viņš pasludina kādu doktrīnas patiesību, kas skar ticību un tikumus [..]. Baznīcai apsolītā nemaldība piemīt arī bīskapu kolēģijai, kad tā vienotībā ar Pētera pēcteci pilda savu augstākā maģistērija funkciju”, it īpaši vispārējā koncila laikā. Ja Baznīca, pildot augstākā maģistērija funkciju, liek priekšā ticēt kādai patiesībai “kā Dieva atklātai” un kā Kristus mācībai, tad “ticības paklausībā šīs definīcijas jāpieņem”. Šī nemaldība “sniedzas tikpat tālu, kā pats dievišķās Atklāsmes mantojums”.” (KBK 891)
    • Vai mana sirds labprāt klausās tajā, ko Baznīca māca ticības un morālās dzīves kontekstā? Vai es varu norādīt uz konkrētu Baznīcas maģistērija dokumentu, kas īpaši līdz šim ietekmēja manu ticību un manu dzīvi?
    • Kura no pāvestiem mācība ir vistuvākā manai sirdij? 
  • 18. Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. 19. Un es tev došu debesvalstības atslēgas.
    • Vai šis teksts man ir pietiekošs, lai uz tā balstoties, es saprastu, ka pāvestam, kā redzamajai virs šis zemes Baznīcas galvai ir atsevišķa un neaizvietojama loma apustuļu kolēģijā?
    • Vai man kādreiz bija uzdevums paskaidrot pāvesta kā svētā Pētera pēcteča lomu tiem, kas nepieder katoļu Baznīcai un neatzīst pāvestu? Uz kādiem Bībeles tekstiem (ieskaitot šo fragmentu), uz kādiem Baznīcas mācības fragmentiem es centos norādīt šādu jautājumu kontekstā?
    • Vai sakarā ar šo tēmu man ir pazīstams katehisma mācības sekojošs punkts: 
      • “Nosaukdams Sīmani par Pēteri [aram. kefa – klints], Kungs vienīgi viņu darīja par Baznīcas klinti. Viņš uzticēja Pēterim Baznīcas atslēgas un iecēla viņu par ganu visam ganāmpulkam. “Taču, bez šaubām, ka šis Pēterim uzticētais uzdevums atraisīt un saistīt tika dots arī apustuļu kolēģijai, kas ir vienota ar savu vadītāju.” Šis Pētera un pārējo apustuļu pastorālais uzdevums pieder pie Baznīcas pamatiem. To turpina veikt bīskapi, kuru vidū pāvestam ir pirmā vieta.” (KBK 881)?   
    • Vai es apzinos savu vietu manā draudzē, vispārējā Baznīcā, Dieva Sirdī? Vai es varētu teikt, ka ticības gaismā es jau esmu atklājis savu aicinājumu?  
  • Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs. 
    • Kādā veidā es līdz šim biju izpratis patiesību, ka Pēterim ir dotas debesvalstības atslēgas un vara sasiet vai atraisīt virs zemes (un tā arī būs Debesīs)? Vai šī mana izpratne pilnībā saskan ar sekojošo katehisma mācības punktu: 
      • “Jēzus ir piešķīris Pēterim īpašu autoritāti: “Es tev došu debesu valstības atslēgas; un ko tu sasiesi virs zemes, tas būs sasiets arī debesīs, un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.” (Mt 16, 19) “Atslēgu vara” nozīmē autoritāti pārvaldīt Dieva namu, kas ir Baznīca. Jēzus, “Labais Gans” (Jņ 10, 11), pēc savas augšāmcelšanās ir apstiprinājis šo amatu: “Gani manas avis.” (Jņ 21, 15-17) Vara “saistīt un atraisīt” nozīmē autoritāti atlaist grēkus, izteikt spriedumus, kas attiecas uz Baznīcas mācību, un pieņemt Baznīcai saistošus disciplinārus lēmumus. Šādu autoritāti Baznīcai Jēzus uzticējis ar apustuļu un īpaši ar Pētera sūtības starpniecību. Vienīgi Pēterim Viņš tiešā veidā uzticējis valstības atslēgas.” (KBK 553)?  
    • Vai man ir skaidrs, ka pēc Jēzus parauga jau no kristības brīža katrs ticīgais un arī visa Baznīca tiek aicināta pildīt Kristus trīskārtējo sūtību, jo kā atgādina Baznīca, mācot par kristību jau “jaunkristītais ir kļuvis par kristieti, tas ir, Svētā Gara “svaidīto”, iekļautu Kristū, kurš ir svaidīts par priesteri, pravieti un karali” (KBK 1241)? Citos vārdos – runa par “mācīšanas, svētdarīšanas un pārvaldes funkcijām” → “Baznīcā pastāv daudzveidība kalpošanā, bet vienība sūtībā. Apustuļiem un to pēctečiem Kristus uzticēja mācīšanas, svētdarīšanas un pārvaldes funkcijas, kas jāpilda Viņa vārdā un Viņa spēkā.” [KBK 873]). 
    • Ja Kristus ir pravietis, priesteris un karalis, un tad Baznīca (attiecībā uz Dieva tautu) māca, svētdara un pārvalda, kurš tad no šiem uzdevumiem visskaidrāk īstenojas manā dzīvē? Kādās jomās? Vairāk manas ģimenes vai tomēr draudzes kontekstā?  
  • 20. Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai nevienam nesaka, ka Viņš ir Jēzus Kristus. 
    • Kurš no Jēzus veiktajiem brīnumiem man šķiet vislielākais? 
    • Vai es apzinos, ka augšāmcelšanās  vispilnīgākā veidā atklāj Kristus dievišķo dabu un dievišķo spēku? Vai es saprotu, ka tieši tāpēc Jēzus neatļāva runāt par sevi, par savu identitāti (kaut pēc tikko veiktiem lieliem brīnumiem), kamēr nebija notikusi augšāmcelšanās?
    • Vai arī manā dzīvē gadījies aizliegt kādam runāt citiem par mani – kādiem dzīves notikumiem vai maniem izteicieniem, zinot, ka tolaik tie nebija spējīgi saprast un pieņemt patiesību? 

Komentēšana nav pieejama.