Smilšu iela Ikšķilē pārdēvēta par Bīskapa Meinarda ielu

Dzintra Dzene, “Ogres Vēstis Visiem”

Ikšķiles novada pašvaldībā pagājušā gada nogalē saņemts Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes iesniegums ar lūgumu pārdēvēt Smilšu ielu Ikšķilē par Bīskapa Meinarda ielu, jo Meinards ir pirmais zināmais katoļu misionārs Līvzemē un pirmais Ikšķiles bīskaps. Īsi pirms valsts svētkiem, 29.aprīļa Ikšķiles novada domes sēdē, deputāti ap balsu vairākumu nolēma apmierināt draudzes lūgumu un Smilšu ielu Ikšķilē pārdēvēt par Bīskapa Meinarda ielu.

Iesniegumā Ikšķiles novada pašvaldībai Ogres un Ikšķiles sv. Meinarda Romas katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs, kā arī priesteri Ivars Babris un Juris Zarāns bija norādījuši, ka ikvienā valstī tiek īpaši godināts tās pirmais apustulis, piemēram, Itālijā – Sv. Pēteris un Sv. Pāvils, Vācijā – Sv. Bonifācijs, Īrijā – Sv. Patriks. Ar Meinarda vārdu saistās kristietības sākotne Latvijā, kurai ir būtisks un ilgstošs turpinājums Latvijas Baznīcas vēsturē. 

 

Meinarda vārdam – kultūrvēsturiska nozīme

Meinards, kurš bija augustīniešu ordeņa mūks, Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā, tagadējā Latvijas teritorijā kopā ar Brēmenes tirgotājiem ieradās 12.gadsimtā. 1184.gadā Meinards Ikšķilē izveidoja pirmo pamatiedzīvotāju, tolaik lībiešu, kristīgo baznīcu, kas 1186.gadā tika iesvētīta par katedrāli, un Meinards konsekrēts par bīskapu. Meinards bija pirmais baltu cilšu apustulis, pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā. Ikšķilē ar Meinardu aizsākās Līvzemes un visas Livonijas valsts vēsture. 1993.gadā pāvests Jānis Pāvils II oficiāli atjaunoja Svētā Meinarda godināšanu Latvijā. K.Bojārs norāda, ka Vācijā, Zēgebergā, viena no ielām ir nosaukta Svētā bīskapa Meinarda vārdā. Lai uzsvērtu Svētā bīskapa Meinarda kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas vēsturē, draudze ierosināja un lūdza atbalstīt ideju pārdēvēt Smilšu ielu Ikšķilē par Bīskapa Meinarda ielu, kur atrodas arī Ikšķiles pilsētā nozīmīgs kristietības objekts – Latvijā vienīgais Romas katoļu baznīcas Karmela māsu klosteris. Klosteri bieži apmeklē garīdznieki gan no Vācijas, gan Francijas.

Smilšu ielai tās nosaukums tika piešķirts ar Ikšķiles novada domes 2002.gada 16.janvāra lēmumu «Par ielas nosaukuma piešķiršanu» pēc zemes sadales projekta izstrādes. Iepriekš tā bijusi lauku teritorija. Šobrīd iela ir sakārtota un noasfaltēta, to plānots attīstīt. Pagājušā gada nogalē pašvaldība aicināja iedzīvotājus izteikt viedokli par ielas nosaukuma maiņu. Šajā ielā reģistrētas 11 juridiskās adreses. Aptaujas rezultātā tikai četru adrešu īpašniekiem bija iebildumi pret ielas nosaukuma maiņu.

 

Bīskapa Meinarda ielai Ikšķilē jābūt!

Jautājumu par Smilšu ielas nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Bīskapa Meinarda ielu, skatīja Ikšķiles novada pašvaldības 29.aprīļa sēdē. Par šo jautājumu tika diskutēts arī iepriekšējās nedēļas komiteju sēdē. Deputāti izteica dažādus viedokļus un ierosinājumus, bet visi bija vienisprātis – Bīskapa Meinarda ielai Ikšķilē jābūt.

Izskanēja ierosinājums Bīskapa Meinarda vārdā nosaukt nelielu ieliņu, kas atrodas pie Sv. Meinarda salas, taču šis ierosinājums neguva atbalstu, jo uz šīs ielas faktiski neatrastos neviens objekts un ielas nosaukumam nebūtu funkcionāla izmantojuma. Izskanēja arī ierosinājums Bīskapa Meinarda vārdā nosaukt kādu no jaunveidojamajām Ikšķiles ielām vai pārdēvēt daļu Daugavas prospekta pie Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcas, taču arī šie ierosinājumi neguva atbalstu, jo Daugavas prospektā ir daudz vairāk īpašumu, ko ietekmētu adreses maiņa, nekā Smilšu ielā.

Deputāti ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt sākotnējo priekšlikumu Smilšu ielu pārdēvēt par Bīskapa Meinarda ielu. Izdevumus, kas saistīti ar ielas nosaukuma maiņu, paredzēts segt no pašvaldības līdzekļiem, bet adreses maiņas ierakstus Zemesgrāmatā automātiski nodrošina Valsts informācijas sistēmas.

 

Nosaukumu mainījušo ielu paredzēts iesvētīt

«Gan es, gan citi garīdznieki, gan mūsu draudzes locekļi esam patiesi gandarīti par Ikšķiles novada pašvaldības pieņemto juridisko lēmumu mainīt Smilšu ielas nosaukumu, piešķirot tai Bīskapa Meinarda vārdu. Īpaši pārsteigts un priecīgs par šo lēmumu ir arī Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lai gan Karmela klosteris ir slēgts, tā baznīca apmeklētājiem joprojām ir atvērta, un svētdienās notiek dievkalpojumi. Ir patiess prieks, ka turpmāk ticīgie uz šo Dievnamu varēs doties pa Bīskapa Meinarda ielu,» saka K.Bojārs, piebilstot, ka jau tuvākajā laikā šo nosaukumu mainījušo ielu paredzēts svinīgi iesvētīt.


Dzintras Dzenes foto

Ticīgajiem par prieku Romas katoļu baznīcas Ikšķiles Karmela māsu klosteris un tā baznīca turpmāk atradīsies Bīskapa Meinarda ielā.

 

Žēlsirdības vakars 7. martā

 

sv.Meinarda svetki 2016

 

Buklets

 

 

Lielā Gavēņa Rekolekcijas

 

Jau piecus gadus Ogrē – tradicionālā latīņu Svētā Mise

“Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas iepriecina manu jaunību”. Ar šādiem psalma vārdiem latīņu valodā jau septīto gadu Ogres Sv. Meinarda katoļu draudzes baznīcā reizi nedēļā sākas dievkalpojums, kas ārēji liekas atšķirīgs no tiem, kuros citkārt iespējams piedalīties katoļu draudžu baznīcās Latvijā. Taču atcerēsimies, ka tieši šī Svētās Mises dievkalpojuma forma bija vēl līdz 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem visizplatītākā Romas Katoliskajā baznīcā gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Tikai 1969. gada liturģijas reformas rezultātā, kas sekoja pēc 2. Vatikāna koncila, tika izdotas jaunas Baznīcas dievkalpojumu grāmatas, kas tika ieviestas visā Rietumu Baznīcā. Taču arī turpmākajos gados pēc reformas tradicionālā dievkalpojuma forma atsevišķās vietās pasaulē saglabājās, jo bija priesteri, kas turpināja kalpot ritā, kurā viņi bija ordinēti un ar kuru nesaraujami bija saistīta viņu garīgā dzīve. Arī ne mazums katoļticīgo vēlējās palikt uzticīgi tam dievkalpojuma veidam, ar kuru kopā viņi bija uzauguši par praktizējošiem kristiešiem. Vēlāk arī daudzi gados jaunāki katoļi, kas bija dzimuši pēc reformas, atklāja tradicionālā dievkalpojuma garīgās bagātības un skaistumu.

Atvērt > 

 

Dievkalpojumu kārtība Kristus augšāmcelšanās svētkos

 

Februāra dievkalpojumu kārtība Ogres Sv. Meinarda draudzē

 

Dievkalpojumu kārtība Gavēņa laikā 2016

 

Visu Svēto un Dvēseļu dienas dievkalpojuma kārtība

 

Dievkalpojumu kārtība

svmei (2)

Meinards Aglonas svētceļnieki http://youtu.be/njR3OYcaIQ8

 

Sakramenti ir Kristus iedibināti

Sakramenti ir Kristus iedibināti, un to ir septiņi, proti: Kristības, Iestiprināšanas, Euharistijas, Gandarīšanas, Slimnieku svaidīšanas, Ordinācijas un Laulības sakraments. Septiņi sakramenti skar visus posmus un visus svarīgākos brīžus kristieša dzīvē: caur tiem mēs piedzimstam kristiešu ticības dzīvei, pieaugam tajā, caur tiem mēs tiekam dziedināti un saņemam sūtību. Šajā ziņā pastāv zināma līdzība starp dabiskās dzīves posmiem un garīgās dzīves posmiem.

Katoliskās Baznīcas katehisms, 1210

Pateicoties Svētajam Garam, kas ieved Baznīcu “visā patiesībā” ( 16,13), Baznīca, būdama uzticīga Dieva noslēpumu pārvaldītāja, soli pa solim ir atpazinusi šo no Kristus saņemto dārgumu krātuvi un noteikusi šo dārgmantu “piešķiršanu”, tāpat kā tas bijis ar Svēto Rakstu kanonu un ticības mācību. Tādējādi Baznīca gadsimtu gaitā ir atzinusi, ka liturģisko ritu vidū septiņi tiešā nozīmē ir Kunga iedibināti sakramenti.

Sakramenti ir “Baznīcas” sakramenti divējādā nozīmē: tie pastāv “caur Baznīcu” un “Baznīcas labā”. Tie pastāv “caur Baznīcu”, jo tā pati ir Kristus darbības sakraments, Kristum darbojoties Baznīcā, pateicoties Svētā Gara nosūtīšanai. Un tie pastāv “Baznīcas labā”, tie ir “sakramenti, kas veido Baznīcu”, jo cilvēkiem tie atklāj un piešķir, it īpaši Euharistijā, vienotības ar Dievu-Mīlestību, kas ir viens Dievs trijās Personās, noslēpumu.

Katoliskās Baznīcas katehisms, 1117-1118

SAKRAMENTI, KAS IEVADA KRISTĪGAJĀ DZĪVĒ:

Kristības sakraments

Iestiprināšanas sakraments

Euharistijas sakraments

SAKRAMENTI, KAS DZIEDINA:

Gandarīšanas sakraments

Slimnieku svaidīšanas sakraments

SAKRAMENTI, KAS KALPO TICĪGO KOPĪBAI UN SŪTĪBAI:

Ordinācijas sakraments

Laulības sakraments

 

Kontemplatīvā Karmela klostera BAZNĪCAS IESVĒTĪŠANA 2011.gada 2.oktobrī plkst. 12.00

 

Ikšķile šodien

Ikšķile atrodas Daugavas labajā krastā tikai 28 km attālumā no Rīgas centra.

Atvērt > 

 

Svētais Meinards (ap 1130 – 1196)

Svētais Meinards bija pirmais baltu cilšu apustulis, pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā, ko vēlāk sāka saukt par Livoniju.

Atvērt > 

 

Priestera komentārs

 Ikviena ticīgā cilvēka dzīvē ir kāda persona, kas viņu ir iepazīstinājusi ar Dievu, tāpat arī katrai tautai ir kāds apustulis – misionārs, kurš šo tautu ir kristianizējis.

Atvērt > 

 

Svētā Meinarda kults

Sv.Meinarda loma mūsu tautai ir bijusi nozīmīga visos laikos daudzu gadu simtu garumā – par to liecina kāds īpašs notikums laikā, kad Latvijā viesojās pāvests Jānis Pāvils II.

Atvērt > 

 

Svētais Meinards mūsu dzīvē

“Katoļu Dzeive” 6’ un 7/8’2009

Pateicoties sv. Meinarda pašaizliedzīgajam mīlestības kalpojumam, atsaucoties Kunga aicinājumam: „Ejiet un māciet visas tautas, kristījot tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā!” (Mt 28,19), arī šodien mēs varam teikt, ka Latvija ir kristīga zeme un mūsu tautai  Dieva Vārds ir nozīmīgs un aktuāls.

Atvērt > 

 

Pāvesta Jāņa Pāvila II uzruna Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē 1993.gada 8.septembrī

Pāvests Jānis Pāvils II Latvijā Desmitā gadadiena kopš Svētā tēva vizītes Baltijas valstīs 1993. gadā

Dārgie brāļi un māsas! Es ļoti priecājos šodien būt jūsu vidū. Sirsnīgi sveicu visus klātesošos un pateicos jūsu mīļotajam arhibīskapam Jānim Pujatam par man pirms brīža arī jūsu vārdā teikto uzrunu.

Atvērt >